Rīga. Neliels mākoņu daudzums. Vēss. +8 °C. Dienas ilgums: 8h 17min.

Raiti soļojot no autobusa pieturas uz mājām, atmiņā atausa meitene, kuru pirmajā klasē uzskatīju par savu labāko draudzeni (turpmāk tekstā Neila R.). Draudzība aizsākās tajā tālajā 1997. gada septembrī, kad nolēmu mainīt savu dislokācijas vietu un solabiedreni Diānu S., kura man  noriebās jau bērnudārzā, pret Neilu R..
Atceros, kā manā septītajā dzimšanas dienā klasesbiedri zīmēja apsveikuma kartiņas un Neila R. man uzzīmēja krāsainas puķes ar gariem kātiem. Vēl atceros, kā mamma man nāca pakaļ uz skolu un Neila R. mums mēdza pievienoties mājupceļā, kas arī bija galvenais iemesls, kāpēc mūsu draudzība neilga līdz kapa malai. Neila R, redziet, bija ļoti patstāvīga un septiņu gadu vecumā prata pati uzcept kartupeļus, par ko mana mamma viņu pārlieku slavēja. Bez tam - ikreiz, kad gājām mājās, jutos lieka, jo Neila R. vienmēr centās piesaistīt mammas uzmanību, un es, ziniet, izjutu greizsirdību.
Neatceros, kā īsti, bet inscinēju strīdu un draudzību ar Neilu R. pārtraucu. Pārcietusi šķiršanās sāpes iesaistījos populāro klases meiteņu koalīcijā, kura nekādā veidā neapdraudēja manas attiecības ar tuvajiem.