Rīga. Skaidrs, vēss. +12 °C.

Gribu šo rudeni padarīt īpašu, piepildot senu sapni visā tā skaudrumā.
Esmu nogurusi gaidīt, negaidīšu neko līdz neuzzināšu, kas tas ir, ko tik saspringti gaidu, lai gan es zinu, tikai negribu atzīt, ka tas ir grūdiens uz priekšu, pamudinājums vai kāda cita veida stimuls, kura saknes meklējamas ārpasaulē nevis manā bezgribas, bezsaprāta galviņā vai vēl naivāk - sirsniņā. Nekādi nesanāk sevi motivēt labākiem darbiem, labākai dzīvei, lai gan, godīgi sakot, man šobrīd pohuj, tāpēc labāk iešu ieēst.