Vakardienas rītu pavadīju braucot ar riteni no Vecāķiem uz Mangaļiem; no Mangaļiem uz Garciemu. Laiks, atšķirībā no lietainās nakts, bija lielisks, patiesībā viss bija lieliski, ja ne apziņa, ka dzīve ir dzīve, ka ar mani nenotiek savādāk kā ar citiem - arī pret mani rīkojas netaisni. Interesanti, ka nejūtos greizsirdīga, nedusmojos, neeksplodēju, tikai tāda stulba sajūta, jūtos nedaudz vīlusies, lai gan nav ko vilties, tā taču ir tikai mana darīšana, ka tolaik es to visu uztvēru daudz nopietnāk kā otrs. Varbūt mammītei bija taisnība, kad teica man, ja gadās iespēja un ir vēlme nokrāpt savu vīrieti, meitiņ, tad dari to, tāpēc ka, ja nekrāpsi Tu, tad to darīs viņš. Bet tas tā .. pārdomām par to, ka, cik mana pieredze rāda, jo patstāvīgāka un nepieejamāka ir sieviete, jo vairāk iemīlējies ir vīrietis un otrādi.
Labi, ko es te muldu. Ja ne tas un vēl divas vai trīs lietas, kas mani kaitina mūsu attiecībās, tad viss ir lieliski - liekas, ka esam kas līdzīgs labākajiem draugiem, kurus vieno ne tikai parasts biedriskums un silta draudzība, bet arī iekāre un lielisks sekss.