Labvakar, esmu mājās. Nevarētu teikt, ka nedēļas nogali "Zvērā" pavadīju aktīvi izmantojot piedāvātās izklaides iespējas, taču jāatzīst, ka esmu sajūsmā par pasākumu kā tādu. Peldējāmies upē, kur zilas spāres, uz cilvēka patvērumu radušas, mīlējas ar brūnajām, dzērām alu, pīpējām un lielos vilcienos nedarījām neko. Čirkainiem matiem, uzvilkusi mugurā Vīrieša rūtaino kreklu, vāļājos zālē, ko nebiju darījusi kopš gadiem pieciem varbūt sešiem, un pīpēju cigaretes bez filtra. Un kas ir interesantākais - to visu es darīju skaidrā. Vai nu tur nopērkamais alus bija atšķaidīts ar ūdeni, vai nu tiešām kopš pasākuma Zvejniekciemā esmu imūna pret alkoholu.
Esmu mainījusies, salīdzinot ar to, kas biju pirms pusgada, gada vai diviem. Un man patīk tas, ko Viņš ar mani izdarījis pēdējo divu mēnešu laikā.