Rīt kādā brīdī jāpierakstās pie dakteres un jāsāk interesēties par autoskolām. Uz oktobra pusi es gribētu tiesības.
Darbā, pateicoties sakarīgai priekšniecībai, veicas ciešami, taču joprojām nepamet sajūta, ka tas nav tā vērts. Bet gan jau .. Domāju, ka darbošanās ap Balvas, BAN, Seesam etc. polisēm un programmām manai dzīvei beigties neliks un arī par sliktu nenāks. Dzīvē visādi gadās - ja nu savā miskastē iespējams apmaldīties tik ļoti, ka vienīgā izeja ir apdrošināšanas brokera sekretāres darbs, ievērojot konstantu darba laiku no deviņiem līdz astoņpadsmitiem.
Smieklīgi, bet atkal uzraku mūžseno, no visām pusēm apdomāto, izdomāto un sadrāzto patiesību, ka visu šo laiku dzīvoju liela notikuma, kurš kardināli mainīs mani kā personību, gaidās. Ne tāpēc, ka esmu neapmierināta ar sevi, drīzāk - es gribu augt, gribu zināt, gribu mācēt, gribu just un gribu saprast.