Man piemīt nelāgs ieradums cīnīties un uzvarēt savas bailes. Bērnībā staigāju pa tumšiem kaktiem tik ilgi kamēr bailes no visādiem mošķiem, kas  tumsā dzīvo, pazuda, cigareti no sveces piededzināju tieši tik daudz reižu, cik nepieciešams, lai vairs neticētu blakussēdošā teiktajam, ka tas nes nelaimi, un arī melnu kaķu iemītas takas kādu laiku bija manis iemīļots maršruts. Sapratu par tiem nāves motīva caurvītajiem sapņiem - šādi es pārvaru bailes. Ja no pirmā sapņa pamatīgi sabijos, tad otrais un trešais tādi nieki vien šķiet savukārt ceturtais nebūs pat pieminēšanas vērts.
Ja jau pieminēju cigaretes, tad jāuzteic sevi par izturību un spēju kontrolēt situāciju - šodienu izturēju, laiks rādīs, kā būs ar rītdienu.