Labvakar, pasaule. Mini trīs reizes, pasaule, mini trīs reizes, mīļo pasaulīt, kuram veicas daudz un dikti. Nedrīkst gan tā runāt, piesaukšu vēl nelaimi, bet apbrīnoju savu spēju no ūdens izkāpt sausai, izbrist purvu tīrām pēdām. Vēl viena maza uzvara, vēl viens gandarījums. Nudien sāku ticēt, ka aptuveni pēc gada arī es būšu maģiskās mācību iestādes abiturients, ja jau pat fiziku, mīļo, pretīgo fiziku, izvilku sekmīgu. Paijāšu sev galviņu un trīs mēnešus slaistīšos - šis gads bija grūts, bet kopumā visai, visai veiksmīgs. Ceru, ka liecība par vēl vienu dzīves posmu, kas beidzies, nepatīkamus pārsteigumus nesagādās.
Jūtos saaukstējusies, gandarīta un iemīlējusies, ko vairāk man šovakar vajag? Vecāki atkal plēš traukus, trauki taču plīst uz laimi, ne tā, pasaulīt?