Esmu šo to sapratusi un tas man ļoti, ļoti patīk. Ir silti un jauki, nezinu, vai tas vīrieša vai saprašanas dēļ, bet tas katrā ziņā iepriecina. Esmu nolēmusi neiespringt un paļauties uz to, ka viss notiek uz labu. Lai jau atskaita, ja dikti traucēju, tas man dzīvi tā vai tā neizpostīs. Mājupceļā pat ienāca prātā doma, ka varbūt dokumenti jāizņem man pašai, jo budžets man ir, špikot, krāpties un nervozēt viņi man iemācījuši, ko gan vēl es varētu iegūt, cīnoties ar sistēmu un cilvēkiem, kurus uzveikt man nav pa spēkam?  Runā, ka gudrākais piekāpjas..
Lielos vilcienos ņemot, atlicis vairs tikai viens darbs, t.i. eksāmens 10. jūnijā, un tad es abām pekām esmu vasarā. Kaut kas manī čukst, ka tā būs brīnišķīga.