Neatceros ko tādu agrāk pieredzējusi. Neticami, ka tāds nieka domraksts mani izsmēlis tik ļoti, ka viss, ko šobrīd vēlos, ir atgulties leknā, smaržīgā pļavā un nomirt. Pirmās četrdesmit piecas minūtes pacietīgi gaidīju savu mūzu atnākam, kad beidzot viņa ieradās, tad pārņēma visai dīvains apziņas stāvoklis, liekas, ka roka virknēja vārdus uz lapas bez manas līdzdalības. Neatceros, kāpēc un par ko īsti rakstīju, nezinu, vai teksts maz izdevās loģisks. Smadzenes nomainījis saņurcīts vates kumšķis, šķiet, ka asinsvadi pilni kodīga spirta, jūtos tā, it kā būtu dzērusi trīs nedēļas no vietas. Es dēvētu to par emocionāli smagāko eksāmenu mūžā.