mņe pohuj, ja v tanke
Redzot to, ka kārtējo reizi, neko nedarot, manas sekmes skolā kaut kādā mistiskā veidā pašas nokārtojas, sajutu sevī ieplūstam pozitīvu enerģiju un ieraugām gaišāku vīziju par tuvāko nākotni. Rīt pēdējie parādi vēsturē un veselības mācībā, nākamnedēļ pāris parādi literatūrā un parāds fizikā.
Pirmdien sesija literatūrā - četras stundas garš domraksts -, kas savukārt nozīmē, ka brīvdienas veltīšu Dostojevska "Noziegumam un sodam", un tas, ziniet, priecē bez gala, jo neatceros, kad pēdējo reizi nesteidzīgi no vāka līdz vākam lasīju kādu grāmatu. Nē, atceros gan - pēdējais, ko izlasīju pilnīgi, bija Hamsuna "Pāns", bet, ņemot vērā, ka minētais romāns ir smieklīgi īss, tad pēdējais lielais darbs, kuru lasīju, bija Viktora Igo "Parīzes Dievmātes katedrāle".