Starp tūkstoš
Kafijas tasēm
Ir kāda,
Par kuru šajā laivas pieturā
Būtu jārunā.
Tā pastāvēs vienmēr.
Jo tai ir dzejas glazūra,
Laika postošais spēks
Netiek klāt.
Kādas meitenes lūpas
To skārušas simtiem reižu.
kafijas tases skūpsts
Bieži jo bieži
Aizstāja skūpstu,
Par kuru daudz domāts
Un dzejots.
Es runāju par Austru Skujiņu
Un viņas kafijas tasi.
[..]
 
Austra,
Tagad,
Kad sarkanais pīlādžkoks
Līkst laika straumei pāri,
Ir skaidrs:
Tu nemirsi nekad.
[..]
Austra,
Arī veca tu nekļūsi nekad.
Tajā rudens naktī
Daugavas aukstie ūdeņi
Iekala tavu augumu marmorā.
Tava dzeja vienmēr būs meitenes dzeja.
[..]
Nezinu,
Vai tas labi vai slikti.
Arī tavi dzejoļi radās kafejnīcā -
Vienmēr pie viena un tā paša loga,
Pie viena un tā paša galda.
[..]
Īstenībā tā nemaz nebija kafejnīca,
Bet Bruņinieku ielas Tautas nama ēdnīca.
[..]
Bet tu nekad,
Nekad
Neatstāji savu vietu,
Lai piebiedrotos mums.
Kas vēlējās runāt ar tevi,
Tam bija jāiet pie tava galda.
Neviens jau arī neaizgāja,
Brīdi nepiesēdies pie tava galda.
Tu nevienu nedzini prom,
Nevienu ari neaicināji klāt.
[..]
Bet tu nekad,
Nekad
Neatstāji savu vietu,
Lai piebiedrotos mums.
Kas vēlējās runāt ar tevi,
Tam bija jāiet pie tava galda.
Neviens jau arī neaizgāja,
Brīdi nepiesēdies pie tava galda.
Tu nevienu nedzini prom,
Nevienu ari neaicināji klāt.
[..]
Bez īpaša pasūtījuma
Tev priekšā nolika melnas kafijas tasi,
Tu izņēmi no somiņās papirosus,
Sērkociņus,
Papīra lapiņas,
Pildspalvu,
Grāmatu,
Un darbs sākās.
[..]
Aizdegtais papiross
Deg ar tinti noziestos pirkstos
Vai, atbalstīts pret tasi, lēni gruzd.
Reti
Skats pārslīd telpai,
Lai atkal iegrimtu kafijas tasē.
Dažbrīd mums likās:
Austra pārāk eksaltēta.
Tikai tad,
Kad melnajā rudens naktī
Iejaucās Daugava,
Sapratām:
Visu laiku dega liesma.
Nepārtraukti.
Dega un dedzināja.
[..]
Otrajā stāvā -
Tieši virs vārtiem.
Ziemā te sala.
Tajā naktī,
Divi cilvēki -
Katrs sava istabas stūrī -
Raudzījās griestos,
Domāju savu domu,
Laiku pa laikam runāja.
Logā jau sitās rīta blāzma,
Kad, laižoties miegā, vaicāju:
Austra,
Kad pirksi jaunas kurpes?
Vajadzētu jau sen,
Bet nav naudas, -
No otra kakta atbildēja
Tikpat samiegojusies balss.
Tā bija mūsu pēdējā saruna.
No rīta Austra bija jau prom.
[..]

Arvīds Grigulis "Eju atpakaļ, kur pīlādžkoks zied" (fragmenti)