Tagad, kad mērķis ir sasniegts, kad ieguldītais darbs vainagojies panākumiem, ir tāda nekāda sajūta. Ir tieši tā, kā Vācietis saka - aizsniegti griesti ir apziņa, ka tie par zemiem.
Jāizvirza mērķis, jāatrod motivācija darboties, iet un neapstāties, pretējā gadījumā ir sajūta, ka guļu uz lauriem un velti šķiežu laiku, jo, pie velna, kad tad, ja ne tagad?