Šim stūrītis no sirds, tam stūrītis,
Tik paliek pāri pats viducis.
Vai sacīt man,viducis priekš kā?
Ak! nav jau nemaz tāda viduča.

/aspazija "nebēdne meitene"

Pieņemsim. Pieņemsim, ka tā ir. Pieņemsim, ka man vienalga un ka tāda viduča nemaz nav, ka sirds man vispār nav, nedz viduča, nedz stūrīšu. Nē, ko tur pieņemt, nekas nav jāpieņem, jo tā taču ir, man taču pajāt.