Māsīcai būs meitiņa, sanāk, ka toreiz nosapņoju taisnību. Varbūt esmu aizspriedumaina, taču nezinu, kur K. prāts! Neesmu pārliecināta, vai tik viegli jāpiekrīt dzemdēt bērnu islāmticīgajam. Mūsu famīlija jau tā izceļas ar skaistām, taču nelaimīgām sievietēm, un es negribu domāt, kā  jutīsies mazā, ballēties gribošā, skaistule, kuras tētukiņš līdz trīsdesmit gadu vecumam turēs meiteni aiz atslēgas, vai kā jutīsies pati K., ja viņas mīļais Džamals nolems, ka meitiņa jāaudzina īsti islāmiskā garā.