Nekad vairs nepavadīšu brīvdienas ar vecākiem. Man riebjas tas, ka viņi nepārtraukti trokšņo un nēsājas apkārt ar putekļu lupatām. Mani kaitina māte, kuras mīļākā frāze ir "es taču teicu, ka tā būs" un kura nepārtraukti vaicā man, vai izskatās labi šajās drēbēs, cenzdamās to savienot ar darba problēmu izklāstu, un vēl vairāk mani kaitina tēvs, pareizāk sakot, tēva parodija, kas nepārtraukti dungo idiotiskas dziesmas, uzmācas ar jautājumiem, vai negribu ēst, dod smalkus mājienus, ka man vajadzētu sakārtot istabu, un besī man ārā visos iespējamajos veidos jau pēc definīcijas.
Darbdienās viņiem nav ne vainas, esmu apmierināta, taču viņu hiperaktivitāte brīvdienās ir neizturama. Nu, goda vārds.