Vispār, ja aizmirstam par visām manām morālajām un fiziskajām kaitēm, kas mani vajā, es varētu teikt, ka bija jauka diena. Nu, tiešām tā jauki, tāpēc ka ir labi aizmirsties tukšā, priecīgā čalošanā pie tējas krūzes, ķert, tvert mirkli un priecāties, ka ne viss un visi uz šīs pasaules ir tik nejēdzīgi sarežģīti. Un labākais ir tas, ka aizgājām no ily, tā arī neatcerējušies, ka rēķins nav samaksāts. Laikam nebiju vienīgā, kurai izdevās aizmirsties. Būs jāaizčāpo un jāsamaksā šonedēļ.