uz šito nevar neatbildēt ar mana iemīļotā Ošo citātu:

"..Vakar tu domāji par šodienu jo tad tas bija - rīt. Tagad tā ir šodiena, un tu domā par rītdienu. Bet, kad pienāks rītdiena, tā būs šodiena, - jo viss, kas pastāv, ir šeit un tagad. Un nevar pastāvēt citādi. Tavs prāts vienmēr lūkojas rītdienā. Kad gan tu dzīvosi?..."

cilvēka prātam grūti aptverami (pieņemami?)
maz pamazām..