Velns, kā lai savāc sevi? Piektajā martā jāprezentē pētnieciskais, bet es esmu izdarījusi vien labi, ja septītdaļu darba. Nesaprotu, kas man par vainu. Rokas bezpalīdzīgi nolaistas gar sāniem un prāts velk uz raudāšanu, uz raudāšanu vien. Un sliktākais ir tas, ka šoreiz tam nav nekāda sakara ar manu pms, tādējādi liedzot man prognozēt, cik ilgi tas turpināsies.
Mana saaukstēšanās taču ir Dieva dota - varu sēdēt un rakstīt, un rakstīt par Ikstenu-, bet man nenāk ne prātā to izmantot.
Jau otro dienu es sēžu un vēroju kaijas aiz loga, un domāju, ka ornitologi noteikti ir laimīgi cilvēki. Velns, kā lai savāc sevi?