Nezinu, ko sev solīt šim gadam. Smēķēšanu man izdosies atmest vien tad, kad patiešām to vēlēšos, tāpēc tas atkrīt. Un ar pārējo ir tāpat.
Tāpēc laikam jāvēl sev, nevis jāsola.
Vēlu sev spēcīgu vēlmi atmest smēķēšanu, sākt sportot, uzveicot slinkumu, un tuvākajā laikā piestaigāt uz mākslīgās saules kantori, izejot vismaz 10 reižu kursu..
Vēlu sev, lai mans prāts beidzot pārmāc jūtas un liek arī tām izsmadzeņot, ka man nekad nekas nevarētu sanākt ar alkoholiķi, lai arī cik skaista nebūtu viņa pasaule. Vēlu sev apstākļus, kas liktu man morāli, garīgi izaugt galvas tiesu pārākai par sevi tādu, kāda esmu tagadnē. Vēlu sev milzīgu gribasspēku un arī to parasto spēku, kas man noderētu, lai es spētu pilnvērtīgi dzīvot.
Vēlu sev arī drusciņu laimītes, lai dzīve krāšņāka. Bet ne lielu laimi, jo tad, kad tā pie manis nāks, tad es varēšu mirt uz līdzenas vietas, jo man vairs nebūs par ko cīnīties, kā dēļ doties uz priekšu. Bet mirt es vēl negribu. Dzīvot gribu. Vēl gribu dzīvot.