Lauku māja pārspēja cerēto. Jāatzīst, ka tad, kad padzirdēju, ka mūsu literārais baļļuks notiks Ingas laukos, iztēlojos vientuļu būdu meža vidū, kurā nav pat krāsns apkures, nerunājot par tualeti un citiem labumiem. Bet meža, paldies Dievam, nebija un arī labierīcības bija savā vietā.
Gāja interesanti, ņemot vērā, ka vārds "literāts" nu jau kādu laiku ir sinonīms vārdiem "orģijas" un "kails" un, ņemot vērā to, ka tādā hlamā pirmo un pēdējo reizi biju pirms trim gadiem. Ne jau katru reizi es publiski uzstājos ar tādām: "Neesmu nedz pālī, nedz dzērumā. Esmu pilnīgā sukā, mīļie." un tamlīdzīgām uzrunām. Bet, ko tur daudz, mēs visi savējie. Tie, kas nebija savējie un tie, kas nebūtu sapratuši mūsu  eksotiskās izklaides un nodarbes, ar pēdējo autobusu aizbrauca atpakaļ uz Rīgu. Jāsaka gan, ka esmu gudra meitene - esmu iemanījusies atturēties no jaukšanas un sekoju S. k-dzes padomam dzert klāt labi daudz ūdens, lai no rīta nav čābīga sajūta, un arī neko nelaužu, neko neplēšu un ne ar vienu nekaujos.
Nepatīkami pārsteidza Annijas lēmums mainīt izglītības iestādi. Tā, protams, nav mana darīšana, tāpēc vairīšos bārstīties ar savu viedokli par šo tēmu, taču Annijas vietā es tā nerīkotos. Lai gan ko es zinu, es neesmu un nebūšu Annijas vietā. Man pietrūks viņas, esmu ļoti saradusi. Lūk.
Citādi viss ir labi. Jau kuro dienu manā istabā ķērc Džoplina, esmu atpūtusies un cītīgi ignorēju savu atbildības sajūtu. Nedaru neko, vispār neko. Nezinu, kā paspēšu visu izdarīt nedēļas laikā, nudien nezinu.