Braucam šodien uz Baldoni jāt ar zirgiem, pēcāk uz Vecumniekiem - taisīt mazu, privātu Ziem`svētku pasēdēšanu. Viss būtu vislabākajā kārtībā, ja vien mani nemāktu aizdomas par to, ka man strauji tuvojas saaukstēšanās un nevajātu sirdsapziņas pārmetumi par to, ka man nav tik daudz laika, lai šķiestu veselu diennakti kaut kādiem tur zirgiem un kaut kādai tur dirnēšanai lauku mājā, kas nedod man nedz acīm skatāma, nedz taustāma labuma.
Vakar mēģināju pastrādāt, secināju, ka iet raiti, bet ļoti, ļoti lēni. Atliek vien lamāt sevi par duru un apņemties vairs nekad, nekad nelikt sev darīt vairāk, kā spēju. Slikti paliek, kad iedomājos, ka man nedēļas laikā jāiebrauc Raiņa un Aspazijas atstāto grāmatu kaudzēs, jārada teorētiskās literatūras apskats tajā zinātniskajā darbā par Ikstenu un vēl jātiek galā ar tik daudziem, tik neskaitāmi daudziem VID`a papīriem.