Mamma ir forša. Sajūsmināta ienesās manā istabā un iegrūda man rokās jaunu, glītu maciņu, teikdama, ka neesot varējusi skatīties, kā es vazājos apkārt ar maku, kuram virsū uzdrukātas pelītes.
Smuks, smuks tas jaunais maks. Tiesa - es pati ko tādu neatļautos.
Vienīgais - mazs, nav vietas visām manām biļetītēm, vizītkartītēm un vēl visādām figņām, kas man šo un to nozīmē, un kuras glabāju gadiem. Dāvinātam zirgam, protams, zobos neskatās un, galu galā, kāpēc lai tas simboliski neiezīmētu jaunas dzīves sākumu? Tādas dzīves, kur nav maku ar pelītēm, bezjēdzīgas melanholijas un vēl visu pārējo lietu, kuras tagad nemāku uzskaitīt, bet kuras man traucē dzīvot. Vsjo! Par jaunu dzīvi! Par labāku dzīvi!
Ja runājam bez lieka patosa un par ikdienišķākām tēmām, tad gribēju padalīties ar to, ka svētdien mums ir family trip pie omes uz Lietuvu. Ziemassvētkus svinēsim. Patiesībā mani tas priecē, jo man te, Rīgā, nekad nav bijuši tādi īsti Ziemassvētki, tādi, kādus rāda filmās, tāpēc esmu sadomājusies, ka moš tur būs.