Pēdējais pusgads ir izsmēlis manu spēku rezerves.
Esmu spējīga vien gulēt un ēst, ēst un gulēt. Jau otro dienu pēc kārtas lepni bastoju pirmās stundas.
Uz doto mirkli prātoju, ka man šodien nu galīgi nav, ko vilkt.
Un brīvlaikā jādara tik daudz, ka man tādu brīvlaiku vairs nemaz negribas.