Mis Ciba 2006.
laukuroze
... ...:. ...: ..::.:


Augusts 2013
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Mis Ciba 2006. [userpic]

Droši vien, ka tas ir tikai rudens.

Šorīt, skatoties caur aizmiglotu autobusa logu, es pēkšņi sajutos tik ļoti tukša. Un man pat negribējās par to aizdomāties.
Droši vien, ka tikai rudens. Varbūt tāpēc, ka solītie skeleti no skapja tā arī nelien pretī. Varbūt tāpēc, ka pēdējais trakais rudens, kad es mazliet ļāvos neatļautai kaislībai, bija.. sen. Bet tieši tagad ir tas brīdis, kad man gribās kaut ko. Kaut ko, kas neļaujas nosaukties vārdos, kaut ko, kas būtu tikai man vienai zināms, saprotams un izdzīvojams. Varbūt sākumam pietiktu ar mazu virtuālu flirtu? Varbūt pēc tam gribēsies ko vairāk? Varbūt uznāks vēlme dzīvi sagriezt kājām gaisā?

Bet sākšu ar mazumiņu. Ar to, kā man mazliet pietrūka...

Comments

Man arī uz rudeņiem šitā uznāk, tādos brīžos varu skatīties romantiskas filmas (tipa "Krēsla" "Padejosim" "Spītnieces savaldīšana"), strēbt viena pati šampi un vienkārši skatīties kā kļavām lapas krāsojas ;)
Vai to par melanholiju nesauc?

nē, man patiesi nav deprasija, tā ir skumjā romantika :)
kā tad, kad sniegpārsla izkūst uz plaukstas, asara norit pār vaigu, vilnis lapu ieskalo jūrā :) skaisti, bet bišķīt žēl....