šitais sanāca, kad atnācu naktī mājās un nebija interneta!
Nenormāli labi ir būt mājās... nezinu, kas ar mani šovakar bija, runāju nenormāli, netipiski daudz. Zabadakā vienkārši ir fantastiski! Tie visi cilvēki un tā sajūta, ka visi viens otram ir līdz kaklam, bet šā vai tā, kad vajadzēs viens otram atdos savu pēdējo kreklu. Tie jociņi, tas bija tas kas man pietrūka šo laiku, kad nebiju mājās...
Šai vakarā nevarēju nedomāt (latviešu absurdā gramatika – dubultais noliegums) par to bārdaino čalīti no darba. Unnnnnn tiešām man bija milzu pārsteigums, kad Speiss paziņoja, ka viņam gribas kādu pasākumu iekš Kūravas uztaisīt un man atkal radās kaudze ar visādām idejām...mīlu šo mazo pilsētu.
Padodam vaļā mazie!