Es vienmēr esmu vairījies no Pelēča, es nezinu, tas pat nav izskaidrojams. Un tas ir stulbi. Jo arī Kalniņš savās simfonijās ir "aizmudījies" par daudz, bet Kalniņam es pat visu varu piedot. Pelēcis laikam uzrakstīja kaut kādu "Latviešu rekviēmu", un tas laikam man šķita tik smieklīgi ambiciozi, lai es viņu ieskaitītu pakritušo līgā.