jā, es arī vienmēr esmu apbrīnojusi Birutu Delli un arī esmu domājusi, ka jā, tas ir tas vienīgais īstais mākslinieka dzīvesveids.
un tomēr, mākslinieki var būt dažādi, un vēlāk viņus vērtē pēc darbiem, nevis pēc dzīvesveida. un lai gan Delles gadījumā pēc darbiem neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņa ir patiešām patiesa un izcila māksliniece, tomēr Anša Stundas aprakstītajā iespējamajā situācijā un "īsta mākslinieka" dzīvē, kur "viss ir jāpakļauj mālēšanai", iespējams, māksla ir Dieva vietā. un tad nav runa par komforta upurēšanu, bet par prioritātēm un to, kam tad tu "atdod sevi visu" un ko tas maksā.