appētiju vecos fotoalbūmus...bljins...atmiņas, atmiņas, atmiņas...Ko tikai es neesmu piedzīvojusi! ārprāts, kas tikai nav noticis?!
vienkaarshi skatijos un sapratu, ka arī sliktais/bēdīgais ir daļa no tavas dzīves, ko vajag atcerēties...Kapēc? lai mācītos no kļudām, neatkārtotu tās...
viens albūms sākās ar kādu manas ģimenes izbraucienu uz kādu atpūtas nometni..skatoties tās bildes bija TIK labas atmiņas par tur notikušo...

tomēr varu droši apgalvot, ka dzīve ir skaista arī grūtos brīžos...ar tiem vienkārši ir jātiek galā nevis sevi jāžēlo un tad jau viss būs ok...