Ir tādi cilvēki, kuri pārāk daudz čīkst, želo sevi un necenšas skatīties uz lietām no pozitīvās puses.. Well, tā ir viņu problēma!:D Palīdzēt mēs viņiem poļubojmu nevaram, jo vienīgais,kas viņiem var palīdzēt ir viņi paši!:)
Kā man brīžiem patīk, tas, ka es sevi īpaši daudz nežēloju!:) Par to čīkstēšanu gan ir tā, ka ir lietas, par kurām man gribas pačīkstēt, bet parasti nekas īpaši svarīgs tas nav!:)
Galu galā - dzīve ir jādzīvo tā,lai pašam būtu labi, nevis citam. Jā, varbūt skan mazliet iedomīgi, bet nu cmon - lai arī ko tie cilvēki teiktu, neuzskatu, ka atradīsies tāds muļķis, kas atdos visu savu laimi un prieku, tikai, lai citiem būtu labi. Visi cilvēki savā dziļākajā būtībā ir egoisti. Viņi visu labo grib sev. Un kad esi ko pazaudējis, tad gribot vai negribot, bet Tu čīksti, lai Tevi pažēlotu, pievērstu Tev pastiprinātu uzmanību, vairāk uztrauktos par Tevi un beigu beigās - lai Tu atrastos uzmanības centrā!
Domāju, ka no čīkstēšanas neko arī nevar panākt. Vienkārši - ja kaut ko gribi, tad to arī dabon, bez liekām ierunām un čīkstēšanas, jo viss ir iespējams!:)