 | |||
|
Iztēloties neiespējamo. Ilūzijas.
Sāpju ilūzija, Lietus mākoņi skatlogā Un dzelzs putnu Liegie spārni. Iekšas mazliet griežas, Tukšuma sajūta domu vietā - Neliela lidojuma nerealitāte. Dziedoši sirēnas kliedzieni ausīs - Vilinoši... Es lēnām atgriežos... Tā ir tikai sāpju ilūzija.
|
|||
| |||
|
Mūžīgu gaismu
Skumji, ka cilvēki pa īstam novērtē lietas, kas viņiem dotas tikai tad, kad to vairs nav... Sāpīga nožēla par to, ka tomēr nerīkojos citādāk.. Vienmēr jau šķiet, ka gan jau vēl paspēs, vēl būs nākamā reize, bet diemžēl tāda var arī nebūt. Ir jāizmanto katrs mirklis, kas mums dots. Par sīkumiem nav jācepas, nedrīkst stulbi ietiepties, un, lai kādi sūdi būtu, savējos aiztikt nedrīkst! Ir jāpalīdz un vienkārši jābūt. Jābūt kopā.</div> Tik smagi redzēt vienu no visstiprākajiem, spēcīgākajiem, visu varošākajiem cilvēkiem, kādu es jebkad esmu pazinusi, tādu... :( It hurts... Bet tas gaišums un pozitīvisms ir un paliks! http://www.youtube.com/watch?v=nT7_IZPHH Aizlidot mākoņos un izkust debesu asarās... http://www.youtube.com/watch?v=SJZM-iBbN Mana otrā ģimene, jūs esat fantastiskākie cilvēki, ko pazīstu, es jūs mīlu! Visi viens otru pieskatam, dzīvosimies čupiņās un turēsimies kopā! :)
|
|||
| |
|
Angels are calling...
Būt pārāk vājam, lai skumtu, Ir tas pats, Kas nesajust siltumu Aukstā vasaras jūrā, Nepanākt gliemezi ar ātrumu Metrs stundā. Cik muļķīgi smaidīt, Kad dvēseles būda draud Sagrūt! Mums dotas jūtas - Augstākie kalni pār visiem, Spēt sajust ir dzīves jēga. Un izstaigāt sirdi - māksla. Emocijas nekad nerūs. Kaut gan... Ko liekuļot - Te tu esi Un tūlīt tevis vairs nebūs... /I.Popova/ Nav vārdu, ir tikai tukšums. http://www.youtube.com/watch?v=gVRMhv4eB So many hows and so many whys, Sometimes we cry because of pain... |
|
| |||||
|
Dažreiz es jūtu, ka neko vairs nejūtu.
Īss sakars, nopietnība, viegls flirts, mīļums, tuvība, smiekli, saistības, brīvība, viens, otrs, trešais... Ko Tu vispār gribi? Vai ir vērts par kādu no tiem vispār domāt, vai ir vērts kaut ko teikt? Taču, cik var ilgi gaidīt?! Vai ir vērts kaut ko sajust? Nav pareizi vai nepareizi, vienkārši ir vai nav. No pāgātnes kļūdām jāmācās. Nesaprotu, neizprotu.. Putru jāvāra katlā nevis galvā! Ko Tu atkal ar sevi dari? *Dažreiz es jūtu, ka neko vairs nejūtu.
|
|||||
| |||||
|
Yawarakai maki un ļaunie smiekli
Es tomēr esmu ļauna. Nu ko lai saka. Nejūtīga, ļauna maita. Māku likt citiem ciest un pati tikmēr pat aci nepamirkšķināšu (ja nu vienīgi ironiski smejoties). Tas nejauši tā vai arī tiešām esmu sevi beidzot tik tālu novedusi, nezinu, bet pamazām kļūstu par aisbergu, ledusskapi, saldētavu, ledus gabalu, auksto/dzelzs lēdiju, ledus karalieni, ak kunga radi, cik daudz tam ir sinonīmu! Īsta Lediņa. Bet jā.. Nabaga dvīnis, man tomēr viņa ir žēl. Viņš tik ļoti cenšas un, šķiet, viņam tas tiešām ir nopietni un svarīgi, bet es... es vienkārši neko nejūtu. Vakar pus dienu atkal nogulēju (kā jau lielākoties vienmēr brīvdienās), bet nekas, vajag vismaz izgulēt visu mācību laikā neizgulēto miegu. :D Beidzot sanāca nedaudz parunāties ar Rihardu skaipā. Žēl, ka pēdējā laikā tas sanāk ļoti reti, bet labi, ka vispār sanāk. Viņš, protams, pat tajā īsajā mirklī paspēja iepazīstināt mani ar kādu jaunu, nedzirdētu un labu mūzikas materiālu. (Tas viņam īpašais talants). Nu lūk, šis no manis neatietas visu dienu - http://www.youtube.com/watch?v=lAihDAJX8 Un tomēr man šodien kaut kā uz vakara pusi izdevās tik ārā no mājām. Pārāk vēlu, diemžēl, bet nu... Aizbraucu uz centru, satiku Mariju. Aizgājām, protams, uz Gan Bei, un mums bija saldie sušīīīīī! ^^ Sen nebija satikta mana domu biedrene, tad nu pļāpājām uz nebēdu. Apspriedām mazliet arī Jaunā Gada sagaidīšanas plānus... Cik labi, ka ir kāds, kurš Tevi saprot un var dot padomu un Tu viņam pretī vari dot to pašu. Tas ir tik forši! Prieks, ka mums tā ir. Jā, traki interesanti iet gan viņai gan arī man, un tās situācijas - itkā atšķirīgas, bet reizē arī tik līdzīgas īstenībā.. Un stulbi tie čaļi ir - dažiem pamācība vajadzīga, lai saprastu, ko darīt, citi atkal ir nepārspējami uzstājīgi, jo pārāk labi saprot, ko dara... Aii, bet nu esam mēs abas dīvainas. :D Satiku arī Aismiju. :) Arī viņa sen nebija redzēta, tādēļ bija jo īpaši jaukiņi. Un dabūju no viņas vēl brīnumgardus pašceptus cepumus, mm. ^^ Pasēdējām Alā, izdzērām pa tumšajam Brengulim un arī jaukiņi parunājām. Aismai mugurā bija tik brīnišķīgi skaista, sarkana kleita, ka nevarēju acis novērst. Sniegbaltīte mazā. :) Viņas klātbūtnē mans iekšējais vīrietis kļūst nevaldāms. :D Un jā, mazajam kāmītim arī vajag izskalot smadzenes, lai nerunā muļķības. Ak, manas mīļās... Vispār, mums visām vajag izskalot smadzenes. Lūk tā. P.S. Kārtējie Ziemassvētki aizskrējuši tā, ka pamanīt nemaz nevarēja. Un tūlīt arī Jaunais Gads. Kur tas laiks joņo? *Dažreiz es jūtu, ka neko vairs nejūtu.
|
|||||
| |||
|
Saldētava kūst...
Izmest viņu no galvas, izmest viņu no galvas, izmest viņu no galvas!!! Izmest... Vieglāk ir izmest galvu, nevis viņu no tās!!! Sasodīts, tās acis... Es jau domāju, ka tas ir beidzies. Vismaz, ja ne beidzies, tad aizstumts tālu, tālu prom, iestumts dziļākajā kaktā, šaurākajā stūrītī, lai vairs nenāk gaismā... bet nē, tas nāk atpakaļ, un ar traki lielu vilni nāk atpakaļ. Kaut kas konkrētos vārdos nepaskaidrojams, bet kaut kas ļoti stiprs, spēcīgs un neatlaidīgi uzmācīgs. Nopietns. Bet, protams, scenārijs atkal tas pats vecais. Un vēl trakāk nekā citām reizēm. Viss ir pilnīgi šķērsām, pilnīgi nepareizi. Un es laikam esmu pārāk laba..pārāk laba pret citiem, negribu, lai citi tiktu sāpināti, tādēļ... ak, manas draudzenes, ciešanas. Kur atkal ir palikusi mana saldētava? Mans sirds ledusskapis..? http://www.youtube.com/watch?v=4czPUpQaL
|
|||
| |||||
|
In der Tiefe bin ich einsam...
Sie weiß nicht, was sie denken soll. Ihr Herz ist leer, ihr Kopf ist voll. Doch sie trägt immer ein kleines lächeln auf dem Gesicht. Dass jemand weiß wie sie sich fühlt, will sie nicht. Sie ist ganz still und spricht nicht mehr. Ihr letztes Wort ist lange her. Innerlich bricht sie auseinander, doch von außen sieht man es nicht. Das kleine Mädchen reißt sich zusammen Und schreibt ihre Gedanken auf, bei Licht. Denn in der Nacht, da weint sie sehr. Sie denkt “Ich will und kann nicht mehr” Doch am nächsten Morgen ist alles vergessen. Nur ihre Gedanken, die sind für immer von ihm besessen. Šodien ilgi runāju ar Rihardu. Taisnība jau laikam vien viņam ir... Gribās, vajag... esmu pelnījusi? Njā, būtu jau jauki, tikai ar mani nekad tā nenotiek. Visiem vajag lellītes un jaukās mantiņas. Un es vienmēr palieku bez nekā. Nevaru vairs to izturēt. Un, tiklīdz es kaut ko gribu, tas aizslīd prom... Laikam esmu pārāk laba, ja piekāpjos. Kas tieši ir pie vainas visam šim? Droši vien ka savā ziņā esmu vainīga arī es pati, bet, kā tieši un kā lai to labo? Negribu vairs būt viena. Dzīvībai bīstams mīlestības trūkums organismā. Doch der Haifisch lebt im Wasser, so
die Tränen sieht man nicht.
|
|||||
| |
|
Smaidam
Kas ir gaismas ātrums? Tas ir laika sprīdis, kurā jūs pagūstat izņemt no ledusskapja alus pudeli, pirms paspējusi iedegties lampiņa.
Saeimas Ētikas komisijas sēde. -- Tabūna kungs, vai jūs atzīstat, ka dzērumā atnācāt uz PCTVL frakcijas sēdi? -- Protams, atzīstu. Uz skaidru galvu man tāda doma pat prātā neatnāktu. Zinātnieki strīdas kam ir vislielākais ātrums? Pirmais saka:atbalsij- kad saka vārdu tad atsaucas. Otrais saka: gaismas slēdzim- piespied un iedegas gaisma. Trešais saka: nekā, vieslielākais ātrums ir cuarejai, kad piemetas tad nepaspēj ne vārdu pateikt, ne gaismu izslēgt.
Divos naktī policijas dežurantam zvana telefons. Kāds vīrietis jautā: - Sakiet, lūdzu, cikos tiek atvērts vīnu veikals? - Desmitos! Pulksten četros atkal tas pats vīrietis: - Vai jūs nepateiktu, cikos tiek atvērts vīnu veikals pilsētas centrā? - Desmitos no rīta! Sešos viņš zvana atkal, tikai tagad knapi spēj parunāt: - Sssakiet, lllūdzu... - Ko, KO?! Cikos atvērsies?! DESMITOS! Laikam nevarat nociesties, lai tiktu iekšā un pēc iespējas ātrāk varētu piedzerties kā lops?! - Nēēē, es gribētu tikt no turienes ārā... |
|
| |||||
|
Darbīgi
Sasodītais laiks, kādēļ tu tik ātri skrien? Tikai pavisam nesen vēl beidzās lielais skolas ārprāts, bet nepaies ne mirklis, kad jau atkal viss sāksies no gala. :/ Jančevska jaunskungs jau aizvakar paspēja pa telefonu man iesmiet ausī:"Zini ko, pēc nedēļas skola, hahāā!" *fonā ļaunie smiekliņi* :D Mjā, tikai šoreiz viss ārprāts būs mazliet citādāks. Pēdējais... Pēdējais 1.septembris, pēdējais 2. septembris un arī pēdējais 15. novembris un arī visi pārējie datumi šo 9 ar pus mēnešu laikā no septembra līdz jūnija vidum būs pēdējie...pēdējais gads, pēdējās dienas, kad es mācīšos Domenē. Tas šķiet NETICAMI! Tāda sajūta, ka es vēl tikai pirms nedēļas iestājos šajā burvīgajā iestādē uz 5. klasi... ai. Tas ir kaut kāds ārprāts! Neteikšu, ka man gribas uz skolu, NEGRIBAS un ļoti negribas, bet, ak cik tā visa pēc tam stipri pietrūks... Bet ko tur padarīt? Ai, šīs pēdējās brīvās dienas vispār tādas darbīgas. Nav it kā nekādi pasākumi, koncerti, bet atrodas tik daudz skriešanu un visa kā darāma. Lai gan, tagad arī sāk uzrasties pēdējā brīdī arī kaut kas darāms, pēkšņi visiem kaut ko savajagās. Trakums. Vakar izskraidījos pa centru, nokārtoju visādas papīru/naudas lietas, mazliet padeldēju L.Ģildē klavierēm taustiņus un pabļaustījos ar' bišķīt, tad aizbraucu uz Mellužiem ciemos pie tēta uz t.s. bērnu tikšanās vakaru, kur no 5 viņa bērniem ieradušies bija tieši 2! Bet nu vismaz satiku Evisu pirms viņa sestdien atkal uz gadu aizbrauc uz Ameriku, pasēdējām visi tur, papļāpājām, šašliku ieēdām, odu armijas arī pamatīgi pabarojām (šodien nevaru vien beigt kasīties, visas kājas sakostas), jauki bija. Tā kā Evisai dzīvoklis Imantā, tētis aizrāva mūs līdz turienei, Evisu pie mājām izsvieda, bet mani, protams, līdz Vecmīlgrāvim vest jau gan negribēja. Tā nu nācās čāpot uz tur pat esošo 4. tramčika galapunktu... Domīgs mājupceļš man bija... Bet vispār liela jēga nemaz nebija braukt mājās, jo šodien pa dienu es tā pat atkal devos uz to pašu vietu pretī 4. galapunktam, pie Līgas ciemos. Laiciņš šodien bija dikti foršs, un tad nu izdomājām abas divas, ka jāaizšauj uz jūriņu. Uz vakarpusi laiks mazliet jau vilka, bet man bija vienalga, es gribēju nopeldēties. Tā nu aizlaidām līdz Bulduriem, pačilojām mazliet tur, Līga sazvanīja Mariju, viņa arī beigu beigās tika pielauzta un atbrauca līdz mums. Dikti sen neredzēts cilvēks, ļoti jauki bija atkal satikt. Nopeldējāmies visas, ūdens bija kolosāls! Es tagad, kā tās stulbās iesnas un klepus bija piemeties, kādu laiciņu nebiju peldējusies, nu man jau ļoooooti gāja pie sirds. Tik fantastiski laba sajūta bija pēc tam izlienot ārā no ūdens sajust, ka asinis dzīslās tiešām ir un ka viņas tur joņo varenā ātrumā. :D Ļoti laba relaksācija. Žēl vienīgi, ka man tā diezgan ātri bija jādodas prom, kontrole mājās jau brēca nezin cik ilgi, atkal es par ilgu "vazājos apkārt" utt. utjp. Atpakaļ ceļā devāmies pa Jomeni, un es tikai nespēju beigt brīnīties par to, cik daudz kas tur mainījies. Bet skaisti tur ir. :) Līga ar Mariju vēl iegāja vecajā labajā alus krodziņā pasēdēt, bet es bliezu uz vilcienu. Tā jau naktī atkal mājās. Stacijā vēl Matīsu satiku, parunājāmies. Sapratu, ka man tiešām ļoti, ļoti, ļoti pietrūkst dzīvošanas Jūrmalā. Ahh, ko tik es neatdotu... Pēdējā laikā vispār ļoti bieži satieku cilvēkus, par kuriem nupat ir runāts vai domāts. Šoreiz arī, pa dienu kaut kādā brīdī pieminējām Matīsu, vakarā satieku Matīsu, pirms kādām dienām Līgai (šoreiz tai, kas Lebeda) stāstīju par Monpeles piedzīvojumiem, pieminēju arī Almani un pēc 10.min., kad biju Līgu uz vilcienu izvadījusi, gandrīz uzskrēju virsū Jančukam.. :D un visādi šitādi līdzīgi gadījieni pēdējā laikā. Tas tā, ne pa tēmai, tā teikt, bet interesanti, ka tik bieži vispār tā notiek.
|
|||||
| |||||
|
Aaahhh..
Ak, tik ļoti, ĻOTI sen nekas šeit nav rakstīts. Nesaprotu pat, kā tik ilgi iztiku bez tā... vienu brīdi nebija laika, tikai skola, visādi darbi, skriešanas, bet tad, kad uzradās laiks, klāt piezagās arī slinkums, un tā nu esmu piesēdusies šeit tikai tagad. Saprotu, ka vajag atkal kaut ko parakstīt. Gribu šeit aprakstīt interesantākos mana burvīgā Montpellier brauciena notikumus un izjūtas. Bet tas tāds varen liels darbs, būs jāveic kādā citā dienā. Tagad sākšu ar kaut ko īsāku, apcerīgāku... šodien atkal kādā brīdī nemanāmi piezagās saldenskābi sapņainās skumjas. Braucu mikriņā uz mājām, pēkšķi atskanēja šī dziesma, un atkal kaut kas manī izraisīja to ārprātīgo virpuli, kad liekas, ka visas iekšas griežas un visas ķermeņa šūnas notrīs.. Jā, tie vārdi izsaka ļoti daudz. Ich habe Pläne große Pläne Ich baue dir ein Haus Jeder Stein ist eine Träne Und du ziehst nie wieder aus Ja ich baue ein Häuschen dir Hat keine Fenster keine Tür Innen wird es dunkel sein Dringt überhaupt kein Licht hinein Ja ich schaffe dir ein Heim Und du sollst Teil des Ganzen sein Stein um Stein mauer ich dich ein Stein um Stein Ich werde immer bei dir sein Ohne Kleider ohne Schuh Siehst du mir bei der Arbeit zu Mit den Füßen im Zement Verschönerst du das Fundament Draußen wird ein Garten sein Und niemand hört dich schreien Stein um Stein mauer ich dich ein Stein um Stein Ich werde immer bei dir sein Welch ein Klopfen welch ein Hämmern Draußen fängt es an zu dämmern Alle Nägel stehen stramm Wenn ich sie in dein Leibholz Ramm – Stein um Stein mauer ich dich ein Stein um Stein Und keiner hört dich schreien
|
|||||
| |||
|
Horoskops.
Atkal sasodīti patiesi. Šis var būt nozīmīgs brīdis, kas liks tev izdarīt kādu izvēli. Nogurdinās hroniskais mīlestības un uzmanības trūkums no apkārtējiem un tajā pašā laikā spēcīgā vēlme izcelties. Labāk jutīsies kustībā. Tā ja! Sen neesmu šeit darbojusies, laikam vajadzētu to atsākt darīt. Tagad jau diezgan pavēls, rīt,. t.i. šodien agri jāceļas, nedrīkst kavēt pirmo stundu, citādāk atkal nāksies palikt aiz durvīm, jo Grundulis pēdējā laikā tās tiešam slēdz ciet. Tad nu savus kolosālos Igaunijas konkursa piedzīvojumus izklāstīšu jums rīt vai arī turpmākajā šīs nedēļas laikā. Jo laika tiešām NAV. Visi brūk virsū un darāmā ir tonnām! Tā kā, jautri man te iet ar visu sāpošo žokli. ;) :D
|
|||
| |||||||
|
Šodien nopirkšu Ballantine's un mīlēšu pati sevi...
"Noklāj putna spārnus ar zeltu un viņš nekad vairs nepacelsies gaisā. Tā pat ir ar mīlestību – mēģini to paturēt vai iesprostot un tā neizbēgami izplēnēs. Pārdomas par naudu, baudu un pieķeršanos kādam." Ak, cik atbilstoši. Šai dienai un šim visam laikam. Pārdomas par sevi, par savām domām un izjūtām, par konfliktu pašai ar sevi. Ai, Laima, Laima, nu saved vienreiz sevi kārtībā. Un tomēr okeāna sirds man liek raudāt.
|
|||||||
| |||||
|
Atkal no kaut kurienes pagrābta doma...
Man kaut kas pietrūkst. Ļoti pietrūkst. Un es pat varbūt zinu, kas tas ir. Bet vai tiešām cena par sava "es" pastāvēšanu ir vientulība? Nu man taču ir jābūt cīnītājai, nesalaužamai, bruņiniecei, uzvarētājai... vai varbūt tomēr ne? Ir tukšums. Gribu neko nejust. Šodien nāca virsū ļoti nelāga vēlme tā vienkārši ienīst. Sevi, citus, visu un visus. Par to, kas bijis un par to, kas nav bijis. Vēlme būt mazliet ļaunai un pilnīgi nejūtīgai. Nelāgi, galīgi nelāgi. Bet es pamazām sasalstu. Un kas zin, varbūt labi, ka tā. Jā, es gribu aizbēgt prom. "Reise, reise, Seemann reise Und die Wellen weinen leise In ihrem Herzen steckt ein Speer Bluten sich am Ufer leer." "Und der Wald er steht so schwarz und leer Weh mir, oh weh Und die Vögel singen nicht mehr..."
|
|||||
| |||||
|
Nenormāli..
Nav laika vispār nekam. Tiešām, un šoreiz ir VĒL trakāk nekā citas reizes. Nevar paspēt visus darbus izdarīt, kur nu vēl piesēsties pie datora un mierīgi, nesteidzoties kaut ko šeit uzrakstīt. Vakar forši sadziedājām ar mazo Patriku un BA Turības kori, smuks "Pie Jesu". Viņiem tur baigā Ziemassvētku balle. Bet kā būs nu jau šodien, to es gan nezinu.. :/ Esmu nomodā jau 22 stundas. Jauki. Tagad kādas 2 jāpaguļ un tad jau jādodas uz skolu. Un izskatās, ka nākama nakts būs tieši tāda pati. Ko gan vēl vairāk var vēlēties? http://www.youtube.com/watch?v=uoG1dNOZ6 http://www.youtube.com/watch?v=sJqUbb-Wu *untikaivisulaikunenormāliķiķinaunķiķina
|
|||||
| |||
|
Lika aizdomāties..
Iedomājies: Slīkst divi cilvēki. Pirmais mīl Tevi, otro mīli Tu. Kuru Tu izglābtu? Šovakar šo te izlasīju kāda cita cibotāja dienasgrāmatā un aizdomājos... Ko Tu darītu? Es nespēju izdomāt. Var mēģināt glābt abus, bet vai tam pietiks spēka? njā, šis kaut kā lika aizdomāties.
|
|||
| |||||
|
Rock this house!
Beidzot esmu uzstutējusies augšā un kaut cik tikusi vaļā no miega. Tagad jāsāk darboties. Aber zuerst... Vakar bija pilnīgs Rammstein vakars! Gribēju noklausīties vienu dziesmu, bet, kā iesāku, tā nevarēju apstāties. Klausījos visu pēc kārtas. Žēl tikai, ka nevar likt pilnā skaļumā, tā lai pa visu istabu rīb, jāklausās uz austiņām, lai netraucētu un netraumētu istabas biedreni. :D Klausoties viņus, vienmēr kaut kā labi paliek. :) Un vismaz var tikt vaļā no sviestiem galvā, kas mācas virsū un kādru brīdi nedomāt un atbrīvoties no problēmām, ar kurām nākas tagad saskarties. Lūk ar ko viss sākās: http://www.youtube.com/watch?v=cyJzahmmP http://www.youtube.com/watch?v=HSgocNSfR http://www.youtube.com/watch?v=cRsJonFe8 http://www.youtube.com/watch?v=f4K6ZxDwi http://www.youtube.com/watch?v=zuJXGppA1 http://www.youtube.com/watch?v=uPFOalofE-U&f http://visit-x.net/CAMS/US/specials/Ramm http://www.youtube.com/watch?v=rtqthbLo0 http://www.youtube.com/watch?v=_D2MoiaPd http://www.youtube.com/watch?v=KrV2YpRZX http://www.youtube.com/watch?v=GP0_MNj8f Labi, laikam pietiks. :D Ak, bet nu es jau visu cauru dienu varētu viņus klausīties. Gribu atkal koncertu!!!
|
|||||
| |||||
|
Es esmu dzenī, tu esi dzenī, VISI ir dzenī!
Jā, vispār bez šitās dziesmas šajos pendžu svētko neiztikt. :D Pielipis man tas kokā kalējs atkal. :D "...ciemos nāk jenoti un citi radi, dzeņa vēl nav tāpēc ballīte sūkā, jenoti lēni pārvēršas cūkā! Tuk, tuk kas tad tas? Tas ir meža mačo, ballīte sāk kačāt!" Kad man beidzot izdosies sataisīt savu pārtiju, tad šitā dziesma noteikti neizpaliks, tā būs vakara nagla. :D
|
|||||
| |||
|
Vēl gulēt
Sasodīts, miegs nāk! Ļaujiet man gulēt vēēēēēēēl! Negribas šodien neko darīt, bet jātaisās un jākratās pie tā ārsta.. :/
|
|||
| |||
|
Savādi..
Vispār dīvaina sajūta nebūt mājās savā dzimšanas dienā. :/ Pirmo reizi esmu prom, kad šitādi svētki. It kā jau nekas sevišķs, bet tomēr pietrūkst to "dzīvo" apsveikumu skolā, stundu kavēšanas ar dziedāšanu, konfekšu dalīšanas, bučas, apkampieni, lielās, garās runāšanās, mīļie cilvēki un draugi...jā, tiešām gribējās, lai viņi būtu šodien blakus. Bet nu labi, par cik es vēl joprojām nevaru šitam visam ārprātam noticēt, tad gan jau kaut kad atgriežoties būs tā īstā sajūta, kopā ar visiem. :) Vismaz mūzikā kāds skaistums - Andrea Bocelli :)
|
|||
| |||
|
Pietrūkst tas, kas bijis...
Jā, viņš beidzot atrakstīja! Un ļoti oriģinālā veidā. Sarakstoties man smaids no sejas vēl ilgi nepazuda. Viņam ir talants uz garastāvokļa uzlabošanu! :) Bet nu jā, uz ilgu laiku tas nav, jo tiklīdz aizdomājas par to, kas bija agrāk un kas ir (kas nav) tagad...ak, man vajag laika mašīnu. Ja varētu, es nebūtu klusējusi, es censtos ātrāk piedabūt savas smadzenes pie īstās saprašanas, nedomāt tik ilgi par to, ko nevar iegūt, bet atbildēt tam, kas pats krīt rokās. Ehh, cik stulbi, stulbi, stulbi. Vajag novākt dažu labu. Tik ļoti pietrūkst tā, kas bija agrāk. :( Jā, tā jau ir, cilvēks aptver īsto lietu vērtību un nozīmīgumu tikai tad, kad viņš tās zaudē. Diemžēl tā dzīvē notiek pārāk bieži. Mācība citām reizēm? Hehe...ja vēl tikai tādas būs.. Labākā dzimšanas dienas dāvana man šodien būtu Tu! Nedomāju, ka kādreiz to teikšu, bet tik ļoti Tevis pietrūks...
|
|||
ārprātīgs nogurums-beigta
domīgs
Rammsteinlich
tūlītaizmigs