Skumji, ka cilvēki pa īstam novērtē lietas, kas viņiem dotas tikai tad, kad to vairs nav... Sāpīga nožēla par to, ka tomēr nerīkojos citādāk.. Vienmēr jau šķiet, ka gan jau vēl paspēs, vēl būs nākamā reize, bet diemžēl tāda var arī nebūt. Ir jāizmanto katrs mirklis, kas mums dots. Par sīkumiem nav jācepas, nedrīkst stulbi ietiepties, un, lai kādi sūdi būtu, savējos aiztikt nedrīkst! Ir jāpalīdz un vienkārši jābūt. Jābūt kopā.</div> Tik smagi redzēt vienu no visstiprākajiem, spēcīgākajiem, visu varošākajiem cilvēkiem, kādu es jebkad esmu pazinusi, tādu... :( It hurts... Bet tas gaišums un pozitīvisms ir un paliks! http://www.youtube.com/watch?v=nT7_IZPHH Aizlidot mākoņos un izkust debesu asarās... http://www.youtube.com/watch?v=SJZM-iBbN Mana otrā ģimene, jūs esat fantastiskākie cilvēki, ko pazīstu, es jūs mīlu! Visi viens otru pieskatam, dzīvosimies čupiņās un turēsimies kopā! :)
|