Iedvesmojoties · no · brīnišķā


Yawarakai maki un ļaunie smiekli

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Es tomēr esmu ļauna. Nu ko lai saka. Nejūtīga, ļauna maita. Māku likt citiem ciest un pati tikmēr pat aci nepamirkšķināšu (ja nu vienīgi ironiski smejoties). Tas nejauši tā vai arī tiešām esmu sevi beidzot tik tālu novedusi, nezinu, bet pamazām kļūstu par aisbergu, ledusskapi, saldētavu, ledus gabalu, auksto/dzelzs lēdiju, ledus karalieni, ak kunga radi, cik daudz tam ir sinonīmu! Īsta Lediņa. Bet jā.. Nabaga dvīnis, man tomēr viņa ir žēl. Viņš tik ļoti cenšas un, šķiet, viņam tas tiešām ir nopietni un svarīgi, bet es... es vienkārši neko nejūtu.

Vakar pus dienu atkal nogulēju (kā jau lielākoties vienmēr brīvdienās), bet nekas, vajag vismaz izgulēt visu mācību laikā neizgulēto miegu. :D Beidzot sanāca nedaudz parunāties ar Rihardu skaipā. Žēl, ka pēdējā laikā tas sanāk ļoti reti, bet labi, ka vispār sanāk. Viņš, protams, pat tajā īsajā mirklī paspēja iepazīstināt mani ar kādu jaunu, nedzirdētu un labu mūzikas materiālu. (Tas viņam īpašais talants). Nu lūk, šis no manis neatietas visu dienu -   http://www.youtube.com/watch?v=lAihDAJX8Ow&feature=channel_video_title  Šīs dienas noskaņa..

Un tomēr man šodien kaut kā uz vakara pusi izdevās tik ārā no mājām. Pārāk vēlu, diemžēl, bet nu... Aizbraucu uz centru, satiku Mariju. Aizgājām, protams, uz Gan Bei, un mums bija saldie sušīīīīī! ^^ Sen nebija satikta mana domu biedrene, tad nu pļāpājām uz nebēdu. Apspriedām mazliet arī Jaunā Gada sagaidīšanas plānus... Cik labi, ka ir kāds, kurš Tevi saprot un var dot padomu un Tu viņam pretī vari dot to pašu. Tas ir tik forši! Prieks, ka mums tā ir. Jā, traki interesanti iet gan viņai gan arī man, un tās situācijas - itkā atšķirīgas, bet reizē arī tik līdzīgas īstenībā..  Un stulbi tie čaļi ir - dažiem pamācība vajadzīga, lai saprastu, ko darīt, citi atkal ir nepārspējami uzstājīgi, jo pārāk labi saprot, ko dara... Aii, bet nu esam mēs abas dīvainas. :D
Satiku arī Aismiju. :) Arī viņa sen nebija redzēta, tādēļ bija jo īpaši jaukiņi. Un dabūju no viņas vēl brīnumgardus pašceptus cepumus, mm. ^^ Pasēdējām Alā, izdzērām pa tumšajam Brengulim un arī jaukiņi parunājām. Aismai mugurā bija tik brīnišķīgi skaista, sarkana kleita, ka nevarēju acis novērst. Sniegbaltīte mazā. :) Viņas klātbūtnē mans iekšējais vīrietis kļūst nevaldāms. :D  Un jā, mazajam kāmītim arī vajag izskalot smadzenes, lai nerunā muļķības. Ak, manas mīļās... Vispār, mums visām vajag izskalot smadzenes. Lūk tā. 

P.S. Kārtējie Ziemassvētki aizskrējuši tā, ka pamanīt nemaz nevarēja. Un tūlīt arī Jaunais Gads. Kur tas laiks joņo?

*Dažreiz es jūtu, ka neko vairs nejūtu.
Tags:
Current Mood:
nekonejūt
Current Music:
Mastodon - Curl Of The Burl
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry