Būt pārāk vājam, lai skumtu,
Ir tas pats,
Kas nesajust siltumu
Aukstā vasaras jūrā,
Nepanākt gliemezi ar ātrumu
Metrs stundā.
Cik muļķīgi smaidīt,
Kad dvēseles būda draud
Sagrūt!
Mums dotas jūtas -
Augstākie kalni pār visiem,
Spēt sajust ir dzīves jēga.
Un izstaigāt sirdi - māksla.
Emocijas nekad nerūs.
Kaut gan...
Ko liekuļot -
Te tu esi
Un tūlīt tevis vairs nebūs...
/I.Popova/
Nav vārdu, ir tikai tukšums.
http://www.youtube.com/watch?v=gVRMhv4eB
So many hows and so many whys,
Sometimes we cry because of pain...