Atkal no kaut kurienes pagrābta doma...
Man kaut kas pietrūkst. Ļoti pietrūkst. Un es pat varbūt zinu, kas tas ir.
Bet vai tiešām cena par sava "es" pastāvēšanu ir vientulība?
Nu man taču ir jābūt cīnītājai, nesalaužamai, bruņiniecei, uzvarētājai... vai varbūt tomēr ne?
Ir tukšums.
Gribu neko nejust.
Šodien nāca virsū ļoti nelāga vēlme tā vienkārši ienīst. Sevi, citus, visu un visus. Par to, kas bijis un par to, kas nav bijis. Vēlme būt mazliet ļaunai un pilnīgi nejūtīgai. Nelāgi, galīgi nelāgi. Bet es pamazām sasalstu. Un kas zin, varbūt labi, ka tā.
Jā, es gribu aizbēgt prom.
"Reise, reise, Seemann reise
Und die Wellen weinen leise
In ihrem Herzen steckt ein Speer
Bluten sich am Ufer leer."
"Und der Wald er steht so schwarz und leer
Weh mir, oh weh
Und die Vögel singen nicht mehr..."
Current Mood: |
leer |
Current Music: |
http://www.youtube.com/watch?v=6DhWg4S7wZQ&feature=fvst |