Vispār, dzīve sāk šķist diezgan rožaina, ja neskaita sīkas ķibeles, kuras neatrisninot viss sapisīsies līdz nemaņai, bet kurš gan tagad par to domā?
Protams, tā nekad nebūs tāda kā 2 gadus atpakaļ, bet tas iespējams tādēļ, ka arī es, lai cik tas neliktos dīvaini, attīstos līdzi iegūstamajam intelekta līmenim (un ceļoju laikā tikai savās slimajās iedomās).