Viss risinājās jauki līdz gulēt iešanas brīdim. Šajās dienās mani nebūt nesajūsmina uzmācīgie ikvakara "Arlabunakti, saldu dusu.". Patiesībā, tas mani diezgan krietni izsit no sliedēm. Kad Tu, nelaimīgais, esi nonācis pie kaut kāda secinājuma, lai arī ne pie tā nevistīkamākā (vismaz vienai no iesaistītajām pusēm), tad še Tev - kārtējais saldi lipīgais teksitņš, kas satricina visu, kas pirms tam uzbūvēts. Nu, līdzjūtība nav pārlieku laba īpašība, nav!...

Vispār, pārāk vēlu ierados mājās, pie tam pēc aliņa un smēķiem smirdoša, nebija vēlmes doties parunāties ar mammu. Bet šķiet, ka viņai varētu būt kāda zelta doma/padoms.