Tik apbrīnojami viegli pagriezt muguru lakstīgalas dziesmai un doties prom. Iet un klausīties - man taču tā pat viņas visas jau pieder. Un cik nav stāstu par sirēnām, jūras meitām, kas vilina zvejniekus ar savu balsi... mani vilina lakstīgala... Bet eju, jo redzu sev priekšā zilajās debesīs pirmo zvaigzni. Tā man ir jāaizsniedz, lakstīgalas tik augstu nelido. Un manī pašā ir simtu viena no tām..