Tikko atgriezos no pastaigas. Pilsdrupas vakara krēslā izskatās tik sirreālas... Es stāvēju kalna galā un klusēju, tad vēros gravā un debesīs... Koku zari kā mēms lūgums pret tukšumu. Mājupceļā mazs lietutiņš. Vienkārši skaisti. Ziemā es esmu noilgojusies pēc lietus. Vējš matos un mētelis pa gaisu... gribējās palaist raganīgos smieklus...
paldies manām siguldietēm par krēslaino pastaigu.