Gļotainais pelējums, braķec po razumu?!

Zinātnieki ir atklājuši, ka vienšūnas organisms (gļotainais pelējums Physarum polycephalum) spēj atrast īsāko ceļu cauri labirintam. Tas nozīmē, ka pat primitīvākie augu, dzīvnieku un sēņu valsts pārstāvji nav nemaz tik primitīvi, kā mums varbūt līdz šim ir šķitis. Vienšūnas amēbveidīgais organisms veiksmīgi atrada īsāko pareizo ceļu līdz barībai 30 kvadrātcentimetru lielā labirintā. Zinātnieki uzskata, ka gļotainais pelējums izrāda primitīvas inteliģences pazīmes. Eksperiments tika veikts Tošijuki Nakagaki (Toshiyuki Nakagaki) vadībā Nagojas Biomimētiskās Kontroles Pētniecības Centrā Japānā. Physarum polycephalum kultūra tika ievietota par labirintu pārveidotā agara barotnē, kurā pavisam bija iespējami četri dažādi ceļi. Vai Jūs domājat, ka pelējums sāka haotiski augt, aizņemot visu tam pieejamo dzīves telpu? Ne gluži. Kad labirinta pretējos galos tika novietota papildus barība, šī pārsteidzošā dzīvības forma izstiepās starp tiem, izvēloties īsāko iespējamo ceļu (skat. attēlu). Publikācijā žurnālā Nature zinātnieki raksta, ka šādi mainot savu formu par labu efektivitātei, gļotainais pelējums palielina savas izdzīvošanas iespējas. Malto auzu pārslu maltītes kārdinājums bija pietiekami liels, lai organisma caurulīšveida struktūras sāktu sarauties, tādējādi izstiepjoties garumā un virzoties barības virzienā. "Šis pārsteidzošais šūnu līmeņa aprēķins liek domāt, ka arī šūnām var piemist primitīva inteliģence", zinātnieku komanda raksta žurnālā Nature. Physarum polycephalum pārstāv vienšūnu un daudzšūnu organismu grupu, kas tiek klasificēta kā sēnes, taču šiem organismiem piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Tie vairojas ar sporām, bet to šūnas var pārvietoties līdzīgi amēbām un tie barojas absorbējot gatavas organiskas vielas. (pdf)