| |
[Jan. 25th, 2026|09:06 pm] |
pirms apmēram gada, kad gribēju lasīt jobano poēmu LMA karnevālā, man aizrādīja, ka nevajag lamāties krieviski
un tad tur bija tāds pants
bet ja mēs vairs negribam lamāties
valodās, kuru zemi vairs necienām
tad nebūs nekāda fakinā šita
džīzas fakinā kraista from hell
un tbh šodien es ļoti nopietni apsveru. jā, labi, pagaidām tā ir tikai valdība (un , protams, viņu fanu bariņš), un cilvēki turas pretī, un viņus atspārda un nošauj. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|02:26 pm] |
Mamma pieprasa, lai pasūtu no ēstuves viņai porciju. Man līdz algai 60 eiro, lieka izšķērdība.
Galva plīst pušu. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|02:17 pm] |
|
pēdējā laikā savairojušies šoferi, kas 50 vietā brauc uz 20 un pirms manevriem konsekventi nerāda pagrieziena rādītājus |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|01:49 pm] |
nezinu kā jums, bet mani pilnīgi nesaista tās multi_kaut_kādās izstādes, kur izrāda klasiķu gleznas "multeņu" veidā. Origjināldarbus - lūdzu.
Bet nu tur tirgū Da Vinci.
Liekas tik banāli.
neesmu bijusi, bet ir viedoklis.
draudzene ar meitu gāja, ļoti paticis, un vēl arguments: "bet jauniešiem patīk", phhhh. baigā kvalitātes mēraukla.
uz to kriminālizrādi gan labprāt. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|01:46 pm] |
|
Ja tagad nomirstu, viss paliek mammai, tad mirst viņa, un viss paliek viņas dēlam, kas dzimis pirmajā laulībā. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|01:41 pm] |
Domāju, kam novēlēt savu mantojumu, neesmu izlēmusi.
Valstij vai sanariešiem – stulbi. samarieši jau paši aptin ap pirkstu večiņas. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2026|09:39 am] |
no tvitera:
"Neatceros vairs, kurš modes metrs to teica, bet teksts bija apmēram šāda: "Bez šaubām leoparda raksts izskatās labi un ir ļoti stilīgs. Bet tikai vienā gadījumā. Ja vien tu pats esi leopards."" |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|09:47 pm] |
 |
|
|
| |
[Jan. 24th, 2026|09:31 pm] |
|
Šodien bija brīnišķīga diena. Sāku ar to, ka uzspļāvu ierakstiem plānotājā, lēni, lēni brokastoju, tad gāju staigāt pa Mežaparku, vēroju priecīgus cilvēkus un suņus, bērnus, kas šļūca pa reni Dz.sv estrādē, dzēru karstu cidoniju dzērienu, acis žilba saulē, tad rimčikā nopirku šādus tādus gardumiņus, kurus gandrīz tūlīt pat arī visai eleganti pagatavoju visādos tur rozmarīnos un timiānos, bet pirms tam vietējā humpalā nopirku jaunkudzei episkas (kā viņa pati feistaimā nokomentēja) kurpes un ja jau tad jau arī gandrīz tikpat episkus aizskarus jaunajam dzīvoklim, kurš joprojām ilgojas pēc iekārtošanas, pēc tam apskatīju, ko tad mums rāda splendidā un nolēmu iet uz Hamnetu, jo Mīli mani maigi, kas bija otra izvēle, šķita pārāk bēdīga, tad nokavēju trolejbusu un izsaucu boltu, boltists apvaicājās, ko tad labu rāda kino un ātri pastāstīja, ko redzējis kbizē! un tad arī, ka esot filmējies pie džūda lova un vispār visus tai kino industrijā pazīst, biki vēlāk pazina arī mani (kaut kas tāds man gadījās pirmo reizi un es te vienkārši par to brīnos), pie kino kasēm satiku sen neredzētus jaunības dienu draugus, tad skatījos filmu un brīžiem knapi turējos, lai neraudātu balsī, bet tādā ļoti gaišā sajūtā, un tad bridu pa sniegu uz trolejbusu un braucu mājās un tagad priecīgi rakstu šo. Vienkārši perfekta diena. Iespējams tāpēc, ka varēju to pavadīt ar sevi. |
|
|