Fantasts!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Žila Verna sonets Nāve
(perevod s francusskova)

В этой бедной деревне, где жизнь горькая,
Печальное поле смерти, болезненному аспекту,
Приходит располагать слезы кипариса и тиса
В душе прохожего, которая бледнеет и сжимается!

Там, совсем этих могил, в жалобном шапито,
Где богатые засыпает клеветническая слава,
Но непрочных крестов, столь наивный индекс
Места, где бедного закончилась нищета!

В городе, где всегда pétille удовольствие,
Где избыток obvie в наиболее простом желании,
Смерть не является концом рабства!

Но в печальной деревне, где покоится изнеможение,
Ой! смерть не сумела бы прийти слишком быстро!...
И однако в городе, умираем как в деревне!

(Reply to this) (Parent)

Ceļinieks gāja viens nakts starpā. Viņš aizspraucās, kā vilks, starp blāķiem
ledus, nagromozhdennimi ar ilgas ziemas aukstumu. Bikses uz siltas oderes,
tulup no telēnu shkuri, cepure ar nolaistajām austiņām slikti aizsargāja
strannika no svirepogo vēja. Rokas un lūpas viņam saplaisāja un slimoja.
Okochenelih pirkstu galiņi tika it kā iežmiegti spīļu. Viņš brel-v kromeshnoj
tumsai, zem zemu pārkarājušās padebesīm, kas draudēja razrazit'sja ar sniegu. Kaut arī jau iesākās aprīlis, bet uz piecdesmit astotajai paralēlei stāvēja vēl ziema.
Cilvēks ir neatlaidīgs viss gāja un gāja.

(Reply to this) (Parent)