man garšo vīģes
Manā istabā pūš ļauni veji,
Tie dzen mani uz citurieni,
No sienām jau lobās dēļi,
Atklājot skatu uz nekurieni.

Jāraugās uz debesi tumšu,
Bez zvaigznēm un mēness,
Sirds drīz veiks pēdejo pulsu,
Vairs nedzīs asinis vēnās.

Kaut tikai tiktu vēlreiz ārā,
Atkal laimīgā brīvībā savā,
Lai netiktu navei uz zoba kārā,
Lai atkal dzīvotu gaisotnē labā.