putns
nācu mājās un 100m no savas istabas ievēroju putnēnu uz zemes.
izskatījās beigts kā vakardiena, bet nu man jau tie beigtie patīk un ta es gāju pēc fočuka un domāju ka būs normāla skumja bilde un tā. vot njihuja. kamēr es skatu meklēju un asumu mēģināju noķert pamanīju ka tas suka elpo. pusotra sekunde svārstīšanās un es viņu savācu.
ja cibiņi mani pareizi apgaismoja tad tas ir vārnu dzimtas kautkas. značt plēsīgs un tā. gāju meklēt tārpusslikaskukaiņus apkārt mājai. neko vairāk kā beigtas mitrenes zem akmeņiem un puķudobē atrast nevarēju. karstums laikam pie vainas, bet nu po. man jau upe ar te netālu. vot kamēr līdz upei tiku, palika tumšs kā vellam dirsā tur un man tik viena diodīte līdzi un lāpsta un raivis. vot tā es tur saujām grābu dūņas no gultnes un dioces gaismā mazu dzīvību meklēju. sazvejoijām pāris nelielus gliemežus un kautkadus tārpus. līdz rītam pietiks. ja putns izvilks līdz rītam iešu medīt atkal.

a pohuj par mani, tagad par putnu

vot mazīņš viņš un pliks. pārsvarā guļ. bet kad sadzird rosību gar viņa jauno māju, kas īstenībā ir kastīte no kautkāda telefona, tā sāk dioezgan haotiski mētāties riņķi kamēr atrod līdzsvaru un ta atver knābi kas no iekšpuses dzeltens kā pienene. sarūpēto gliemezi notiesāja ar trijiem piegājieniem un likās ka ir gana jo nolikās gulēt.
tā tīri vizuāli novērtējot liekas ka lauzts nekas nav jo kustina visu - haotiski, bet kustina un peras. vienīgi izskatās ka ir aci zilu uzdauzijis krītot.