§ 57 brīdienu reportāža
so svetdienas pēcpusdienā ar ričuku pāri kalnam pārbraucu daiļavu apciemot un vīnu iedzert. nu tā kalna pārbraukšana ir kādi desmit km un tad 6 vai 7 gar upes krastu. nev ko daudz izlikties, braucu un kaifoju par mežu un pļavām un zirgu staļiem ar visu tikai tiem raksturīgo smaržu. jā tieši smaržu, jo atsauc atmiņās bērnību kad ar lopiem vienu pagalmu dalīju. so gar ceļa malu tur zirdziņi ganās un viss tik mierīgi, tik mirīgi..




nu jā un upes mala ar tāda, ka nav īsti par ko pasūdzēties. tip dabasparks/liegums tapēc putnu tur daudz. vienīgais ka baigi populāri tur ar skrituļslidām un ričūkiem un vnk staigāties, tāka ļaužu tur kā rīgas pludmalē, labi ka tādi neuzbāzīgi. a bat putni tur pie cilvēkiem pieraduši un ta var tā bez lavīšanās tuvumā nopētīt


nu vo tā lēnītēm un kaifojot kalnu pārvarēju. kioskā vīnu pirku, sarkano. kad pajautāja kuru no dieviem es izvēlošos - neapmulsu un paņēmu abus. daiļava pievienojās uz glāzi vīna, pārējo es izdzēru pats. iespējams tapēc ka pa dienu iboprofeinu biju 800mg uzņēmis vīns normāli ierieba. skatījāmies "soviet story" un es vēl pamanījos apliecināt savu atkarību no internāta, vai precīzāk no socializēšās, parlēli čalojot skype. kas nepalika neievērots, bet tas jau cits stāsts.
a pirmdienas rīts kaifīgs. espreso, cigaretes, mazliet vīns ko atradām no citas reizes leduskapī paglabātu, fonā gimenes filma "run! bitch run!" un laiskas sarunas. ap trijiem devos uz festu. tapēc ka Bolafrīks bija jāgaida zem tilta no saules paslēpos, tur arī sanāca uzkurīt ar vietējiem. jauki cilvēki un tā, tikai baigi jau piedzērušies. sapratu situācijas nopietniebu un piedzinu pūli ar 2l alus 20min. nu vo on tad jau varēja izbaudīt situāciju un klīst apkārt, priecājoties par ļaužu visādajām izdarībām.

kapueradejotāji bij piermie un tad tā.. nu tip festivāls un vis kas pienākas















a šitas ir tas viens bolafrīks, Dāvids. vācietis, poļu izcelsmes, vecums -ap 21(?), pilnīgā pālī un visulaiku gribēja socializēties un laiku pa laikam atkārtoja savu kvēlāko vēlmi, lai kāda dūdiņa viņam atsūkā. nezinu gan vai viņam sanāca. pametu viņu pie pirmās izdevības.


visam pavidu stāsts, kas apliecina ka uzmanību zaudēt nedrīkst pat tad, kad ir mobaks kabatā. konkrētu laiku un vietu nesarunāju kur satikties un tad mobīlais tīkls bij pārslogots un tā..
lai arī teju viens un bez iespējas kādu sameklēt izbaudīju dejas pie bonoparte. jautrība jau nu sita augstu vilni. nu tāka prieks pašam un dirsa smaida.









ap šito laiku izdevās iespraukties pārslogotajā sakaru tīklā un noorganizēt laimīgu satikšanos pārtiku un cigaretes un tad jau bij akal jāpadejo un jāpapriecājas jo soul fly sāka savu priekšnesumu. nu tā globāli jau pa smuko laikam, tik no jaunā albuma repertuāra biš pēc pensionāru naostaļģiskā roka sāk ozt, bet nu jā, neviens jau jaunāks nepaliek. tāka biš jau uzdejoju un forši tā tomēr padungot līdz back to the primitive un roots bloody roots...
nu vispār viss bumbās.





a te, pametot festa teritoriju gaisma tāda viltīga, viltīga. un visa tā pagurušo cilvēku sviedru smaka.








patīkams sagurums un kas bij interesanti. atšķirībā no visiem festiem ko atceros pēc konča nakts mājas 5min attālumā ar pilnu konmforu.
pēdējāis kāsis tika kancelēts par labu relaksējošam, es pat teiktu, laiskam seksuālam aktam.

a bet piezemēšanās vai vienkārši šisdienas rīts bija kā sākums reversā tikai labāk, jo bija agrs rīts un upesmalā gandrīz bez ļaužiem, vien tīrītāju ekipāža un pāris nekaitīgi pensionāri ar suņiem. nu jā putni ar savām jaunajām paaudzēm, saulīte, kafija, siermaizīte un pilnīgi tā ka nevar jau vārdos visu tā aprakstī.




a kalnā, lai arī biš apmulsu, kad aizbraucu pa paralēlo ceļu, viss mierīgi un smuki










man vājība - road kill. vispār tādā beztolka negadījumā sašķaidītas miesas.. nu ir tur kas prozaisks

--->!!!KLIK, lai varētu papētīt zarnas!!!<-----