Mūzika:

liquid dnb

Tuvākās metropoles lauku labumi

No rīdzinieku acīm viss ārup Rīgas ir eksotika un skaļa sajūsmināšanās publiskās vietās pielīdzināma "gone mental".

Sprīdi pār resno Daugavu, pusstundas brauciena attālumā diezgan gruntīgi izresnējusies Jelgavas pilsēta. labaars tur ir bijis reizes sešas vai astoņas, bet tik un tā no tās pilsētas īsti nekad nav bijis zināms ne bū, ne bē..senākās priekšzināšanas par Jelgavu tik tādas,ka tās super oridžinal vārdā nosaukts viens no visčurīgākajiem latviešu aliem - Mītava. Tālākās zināšanas - tur ir, ko bradāt - iespaidīgs celtnis (kura vairs nav) un vēl šis tas.

Stāsts ir par visu ko.

 

- - -

Pacelta zīme ar uzrakstu "Jelgava" un smaids sejā. Aiz robotu rūpnīcas stopēšanas rekords - apstājās otrā braucošā mašīna. :) Stopēts no šī punkta savulaik 2008.gada aprīlī, ar vaniļas(!) alus pudelēm somā...

[Paralēlā jelgava - nedēļu vēlāk es ar maķedonieti ar izstieptiem īkšķiem stopējam un - nu moins! - 20 minūtes pagāja, kamēr apstājās derīga mašīna.]

Pirmais, kas Jelgavā, Pārlielupē krita acīs bija tāds maziņš, pamests noskretis veikaliņš, bez neviena izsista loga ar aizvēsturiskām Dirol reklāmām. Tādas, kādas atceros kopš bērnības.

Ceļa mērķis - ielīst puspamestā rūpnīcā un pieļurbāties daudzinātā Jelgavas roka bārā.

Tā nu divatā, ar bomzīgu Rimi maisiņu rokās (2 alus pudeles un čipši) devāmies uz rūpnīcas pusi. Diezgan interesanti pārvietoties pa pilsētu bez kartes - zināms vien, kur ir dzelzceļš, tāpēc intuitīvi devāmies uz dzelzceļa pusi no cukurfabrikas rajona puses.

Pašā pļavas vidū, pilnīgā nekurienē, stalti slējās 2 prožektora torņi, kas no attāluma brēktin brēc "KĀP VAI ES UZ TEVI SKATĪŠOS NO PAKAĻPUSES, KAMĒR TU IESI PROJĀM UN MANA ĒNA TEV GĀZĪSIES VIRSŪ".

ou yisss, yiss!

Kāpjot augstāk jūtu, ka tornis sāk šūpoties. Tukšā dūšā tāds prieks var beigties ar ģībienu, tāpēc neriskēju uzkāpt pašā augstākajā punktā, vien priekšpēdējā. Labaars, kā jau labaars, iztēlojas kā šinī tornī būtu uzkāpt vasaras/rudens pievakarē un skatīt saulrietu, graužot siermaizes. Objektu specifika - redzot acu priekšā objektu, vienalga kādu, jau ar visām maņām un iztēli redzi to citās noskaņās, radot sevī vēl nebijušu pieredzi bez pieredzes. :)

It kā 2009.gads nebija parāk sen, bet labārs galīgi neatcerējās, kā izskatījās cukura fabrika, lai gan apkārt ložņāts bija gan 2008.gadā, gan 2009. gadā...

Tādējādi iztēlē bija radies blank space futbola laukuma izmērā, kas palēnām aizpildījās ar savulaik fotoblog.lv redzētajām fotogrāfijām, kurās bija attēloti cukura fabrikas skursteņi un eskavatori drupu kaudzē.

Labaars vēl augšā tornī vērojot apkārtni apjauta, ka tāds nieks un šķietama ikdienišķa darbība kā fotogrāfiju aplūkošana virtuālajās vietnēs ir radījusi mākslīgu atmiņu "kūdras slāni" par vietām,par kurām īsti pašai nav pat ne duļķainas atmiņas. He. Iņķeresķing!

- - -

Nonākot pie rūpnīcas secinājām, ka tur viss kustās, rīb un dreb. Strādnieki slauka sviedrus no pieres un ar īgnām sejām aizpīpo. Saulainā dienā strādāt ārā ir vismaz labāk nekā saulainā laikā strādāt četrās sienās, right?

[Paralēlā jelgava - sastāstīju maķedonietei, ka jelgavas palienes pļavās ganoties zirgi. Viņa par to tā iedegās, ka bija bišķiņ žēl un kauns,  ka no upes krasta nevienu zirgu saskatīt nebija iespējams]

- - -

Lavāmies zālē, čaukstinamies un pudeles šķind skaļi. Stulbeņi, vopšim, paļījamies. Virs galvas esošais rūsainais āķis čukst "vēlreiz nograbēsi un nošķindēsi, paraušu uz kakla!"

- - -

Izlemjam, ka jānogaida darba dienas gals - seši vakarā, tad varbūt nekas vairs fabrikā nerībēs un varēs ložņāt pēc sirds patikas.Pāri Lielupei zum elektrības stabi, atgādinot, kā ir jāizskatās īstai industriālajai čuhņai - bezgalīgas pļavas un varbūt kāds forever alone elektrības stabs. Skatoties pāri Lielupei radās sajūta, ka esmu braucošā mašīnā un līdzīgas ainavas noteikti redzēšu šovasar, kaut kur stopējot. Teju vai pilnīgā pārliecībā,sajūtot gar deniņiem atvērta mašīnas loga gaisa plūsmu... lai gan labi apzinoties, ka draugi, kas ir gatavi stopēt nav tik sajūsmināti par šo padarīšanu kā es. Šņuk!

Vasara. Vasara. Vasara. Vārds tik salds kā aveņu alus un vienlaikus kā rūgta sodība, jo ne vienmēr ir nauda un kompānija ar ko izrauties ārup no smacīgās Rīgas.

- - -

Kad alusvēderiņi pabaroti, secinājām, ka darba diena tajā rūpnīcā ir bezgalīga, tobiš, non-stop. Devāmies atpakaļ teritorijā un atklājām pamestu bibliotēku. Pamestās bibliotēkās ir būts gana pietiekami...Labaars mīl smadzenes par to, ka maza balstiņa neņerkst "nekas īpašs, nasing spešl".Diemžēl bibliotēkā nav iespējams pārvietoties savādāk, kā kāpjot virsū uz grāmatām. Labaars, kā jau informācijas pārvaldības students par to pie sevis klusiņām ieņirdz...Nākotnes varbūtējais bibliotekārs ar kājām mīda (nespeciāli) grāmatas...awkwardness?Yooooouuuuuuuup.

ahh, ahh, padomju laika žurnālu bildītes ir skatīties aizraujošāk nekā englishrussia.com! Savs laiks tiek pavadīts, smērējot pirkstus putekļainās žurnālu lappusēs..

- - -

Otrajā stāvā pretī kaut kas elpo. Elpo! Nolāpīts, tas taču caur betonam izlauzies koks. Tāda, lūk, mana ideālā bibliotēka. Kur mirušais un nedzīvais iet rokrokā ar dzīvāku par dzīvu...gluži kā grāmatas. Burti ir miruši. Dzīvs ir tikai tas, kas notiek tavā sapistajā galvā, atdzīvinot burtus. Katram burti atdzīvojas savādāk. Ja saliktu kopā 100 iztēles un apvienotu tās vienā, Hirosima un Nagasaki tāds pirdiens liftā vien ir.

- - -

Saule pieturās debesīs - laiks iet uz roka bāru Balerija. Nebija ne jausmas, kā tā iestāde izskatās. Stereotips, ka roka bāri ir nogrūsti pagrabā vai noskretušās mājās uz Baleriju īsti neattiecas. Bārs ofisveidīgā mājā? youp. nekad nevarētu iedomāties. Priecīgā vēsts - bārs strādā katru dienu no 15:00 - ... , izņemot svētdienas.

Ceļabriedis pirms alus pasūtīšanas sparīgi kā lauķis piemetināja: "Mēs speciāli no Rīgas te braucām!" Bez maz vai iztēlojos bārmeņa smadzenēs tajā brīdī pagrieztu rādītājpirkstu pie deniņiem :D

Kaņepu alus beidzies,palicis tikai medalus. Lasot dzērienu meņū,jebkurš cilvēks pārvēršas par Birbi, jo visi dzērieni sākas uz "B" - balus, boka, bums, biskijs utt... Nu lobs ir. Pie sienas sakārts viss un dajebkas. Visi dīvāni bārā izskatās kā pie miskastēm savākti. Padomju dīvāni + ādas dīvāni. Weird shit. Taču mazā atsevišķa krēslainā telpiņa nostāk no bāra pavisam solīdāk izskatās. Varbūt tāpēc, ka krēsla un tur piedzērušies ļaudis neizskatās piedzērušies bet tikai iemalkojuši pirmo malku, uz lūpām vēl alus putas.

Mūzika - postrock/hipsteršit/latviešu roks/industrija - labaara gaumei atbilstoši!

Sajūtas bārā apmēram tādas, ka es esmu kaķis un rakājos pa miskasti. Citreiz atrodu vistu, citreiz kotleti, citreiz dilles. Katru reizi tur var atrast citu noskaņu, tāpēc Balerija tāda tīkama eksotika uz kuru vilktin velk..

- - -

"Es zinu, ka es ir smuks" saka itālis pie Jelgavas rimi, gorīdams dirsu kā Britnija Spīrsa.

- - -

Pēdējie vilcieni no Jelgavas uz Rīgu darba dienu vakaros ir patīkami tukši.Braucoša sapņu mājiņa, o, aiz loga noriet pasaule un vakara dzelmē parādās Rīga.

[Paralēlā jelgava - maķedoniete maigā balsī dzied par saullēktu, bet aiz vilciena loga riet saule...pabraucam garām ugunskuram ar sašļikotājiem.Viņiem spīdētu saullēkts nudien.]

- - -

Jelgavā ir tornis, kurā jāuzkāpj un vēl neatklāts jumts. Uz atgriešanos!

 

PS
Labārs grib aizstopēt uz Klaipēdu. Ceļabiedrene wanted !