Vāzes statistika: lietotāji

http://feedproxy.google.com/~r/laacz/~3/ZpRDxb38b4s/

http://laacz.lv/?p=10179

Man nevedās ar tiem solījumiem publikai par lasāmvielu. Vāzes statistiku vācu, bet, ja vienā brīdī ir iedvesma, nav laika. Ja ir laiks, nav iedvesmas rakstīt. Un es, saprotieties, esmu tāds baiss iedvesmas cilvēks. Ar gadiem, tiesa, rodas iespaids, ka spēju sevi piespiest kaut ko izdarīt arī bez iedvesmas. Bet, ne visu. Tagad pamēģināsim nobrieduša cilvēka piegājienu, kuru plašāk pazīst kā ja-vajag-tad-vajag principu.

Tātad, ierakstā ieskicēšu savus secinājumus par Waze lietošanas paradumiem Latvijā, pamatošu ar skaitļiem, mazliet izklāstīšu metodiku, kā arī pašās rakstu sērijas beigās pasniegšu mazu dāvaniņu. Šis būs ieraksts ciparofīliem. Nekādu atbildību par interpretācijas un koeficientu izvēles pareizību neuzņemos. Kā arī, šis raksts nav domāts vāzes lietošanas attaisnošanai, gļuku un nepatikas izrādīšanai. Šī ieraksta mērķis ir aptuveni aplēst to, cik daudz jamo lieto pie mums.

TL;DR

Šis ir rakstu sērijas pirmā daļa, kurā parunāsim tieši par lietotāju skaitu un tā dinamiku. Kad tikšu galā ar ierakstu sērijas nākamo daļu, runa jau būs par ziņojumiem, kur tie tiks uzlikti uz kartes, kā arī paanalizēsim tos kvalitatīvi un kvantitatīvi.

Pašlaik vāzi visā pasaulē lietojot 44 miljoni lietotāju. No tiem 70 tūkstoši esot veikuši labojumus vai papildinājumus kartēs. Mans apgalvojums (izvērstāk tālāk) ir tāds, ka pašlaik Latvijā ir 90 tūkstoši aktīvu vāzētāju, ja rēķina tos, kas lieto vāzi vismaz reizi mēnesī.

Zinu, ka cipars varētu šķist pārlieku liels, it sevišķi, ja uzmet aci šim rīkam. Tāpēc vēlos atskaitīties, ka veicu arī mazu rezultātu pārbaudi. Kādu laiku glabāju arī tā dēvēto gpstrack informāciju, kas tehniski ir katras sesijas noapaļotas koordinātas ik pēc noteikta laika intervāla. Beidzu glabāt, jo datu apjoms bija skarbs, kā arī koordinātas bija noapaļotas ar precizitāti līdz daždesmit kilometriem (snapped to grid). Taču, tas man ļāva saskaitīt pieglabātās sesijas, kuras ir Latvijā (vismaz viens punkts ir Latvijas teritorijā), kā arī tās, kuras ir ārpus Latvijas (neviens punkts nav Latvijas teritorijā). 2012. gada decembra griezumā šādu uzskaitīto nelatvijas sesiju skaits nepārsniedza pāris procentus, kas ir pieļaujama kļūda.

---

Pāris definīcijas un aksiomas. Vāzi lieto lietotāji. Katram lietotājam, ieslēdzot vāzi, tiek izveidota tā dēvētā sesija. Vienam lietotājam dienā var būt vairākas vāzes sesijas (man tās parasti ir divas – uz darbu un vakarā mājup). Lietotāji vāzi lieto ar dažādu regularitāti. Es to lietoju ik dienas, bet citi varbūt reizi nedēļā vai retāk. Attiecīgi, saskaitot ikdienas lietotājus mēs iegūsim mazāku skaitli, nekā saskaitot tos, kas lieto vismaz reizi nedēļā.

Mēs vēlamies gūt atbildi uz jautājumu par faktisko vāzes lietotāju skaitu Latvijā. Atbildes ir vairākas, jo jautājums ir pārlieku universāls. Lietotāju skaits, kas vāzi lieto regulāri (vismaz reizi noteiktā periodā). Unikālo lietotāju skaits noteiktā periodā (dienā, nedēļā).

Kopumā kopš 2012. gada 15. maija esmu saskaitījis piecus miljonus sesiju vismaz 80 tūkstošu unikālu vāzētāju lietotāja vārdu izpildījumā. Ir maza ķeza – manai datu vākšanas metodei nav pieejams lietotāja identifikators. Tas nozīmē, ka visi “Andris”, sakarā ar iespēju būt vairākiem lietotājiem ar vienu nickname, tiek skaitīti kopā. Bet, neskatoties uz to, viņi visi ir automātiski vai manuāli veikuši 1,1 miljonu ziņojumu. Tas nozīmē, ka vidusmēra Latvijas vāzētājs ir bijis vai arī pašlaik ir regulārs šī produkta lietotājs. Labi, vidējais neeksistē. Tas nozīmē, ka aktīvākie lietotāji ir nejēgā aktīvi, bet pasīvie nemaz tik pasīvi tomēr nav.

Paveroties uz datiem, augšējā daļa izskatās apmēram sekojoši. Visā pārskata periodā visaktīvākais ir bijis lietotājs “guest”, kurš ir reģistrējis 690 tūkstošus braucienu. Protams, ka ar “guest” tiek apzīmēti visi vāzētāji, kas nav izrādījuši vēlmi reģistrēties. Savukārt, ņekijs “laacz” ir veicis teju 700 braucienu ar kopējo ilgumu 500 stundas (kļūda ir ±1min katrai sesijai).

Tagad sekos amatiera piegājiens mistiska koeficienta aprēķināšanai. Lai arī aiz muguras sekmīgi absolvēta pirmā ģimnāzija, nevarētu teikt, ka es esmu baigais ķeneris visā šajā ciparu padarīšanā.

Lai gūtu aptuvenu priekšstatu par lietotājiem, tad nācās no pirksta izzīst koeficientu, ar kuru pareizinot unikālo lietotājvārdu skaitu, mēs iegūtu aptuveno faktisko lietotāju skaitu. Sakārtojot lietotājus pēc to sesiju skaita, izlēmu novilkt robežu pie 2010 sesijām, jo nākamajam lietotājam ir puslīdz sakarīgs lietotājvārds. Šādu “anonīmo” sesiju skaits kopā ir apmēram 900 tūkstoši. Pārējo sesiju skaits ir 4.2 miljoni. Izdalot 4.2 miljonus ar 74 tūkstošiem (lietotājvārdu skaits), mēs iegūstam, ka vidusmēra vāzētājs ir lietojis vāzi ~57 reizes. Piemērojot šo vidējo sesiju skaitu anonīmajiem un, pieņemot, ka viņi uzvedās tieši tāpat, iegūstam 16 tūkstošus anonīmu lietotāju. Tātad, vienpadsmit mēnešos vāzi Latvijā ir lietojuši apmēram 90 tūkstoši lietotāju. Noignorēsim ierīču maiņas, jo šis faktors nozīmīgu lomu varētu sākt spēlēt divu gadu griezumā. Varam secināt, ka, pareizinot lietotājvārdu skaitu ar 1.22, mēs iegūstam faktiskos vāzētājus. Tad, nu, šo koeficientu pieņemsim kā dotu. Pieņemsim arīdzan to, ka šis koeficients ir konstants laikā.

Laiks grafikiem! 2012. gada maiju un šī gada aprīli mēs neapskatām, jo tie nav pilni. Interesanti, ka pagājušā gada izskaņā (ziema, sastrēgumi?) lietotāju skaits auga, bet sesiju skaits kritās. Tas varētu nozīmēt, ka daudzi vāzi izmēģināja. Kā arī, interesanta ir tendence, ka ikmēneša lietotāju skaits gada laikā ir pieaudzis par trešdaļu un pārsniedzis 60 tūkstošus.

Kas attiecas uz vidējo brauciena ilgumu, tad tas no 22 minūtēm pagājušogad ir pieaudzis līdz 32 minūtēm martā. Janvāris, tiesa, izceļās ar vidējo braucienu 39 minūtes. Zemāk, savukārt, grafiks ar vāzes lietotāju skaitu ikdienā.

Kā pēdējā parādīsies, lai arī ne pati noderīgākā bildīte kopējā skatījumā, tad mazliet parāda interesantas tendences par lietotāju piebirumu un atbirumu, mērot tos dienas griezumā. Pirmais sniegs, Ziemassvētku un jaungada iepirkšanās drudzis, kā arī salīdzinoši radikālais (un man pagaidām neizskaidrojamais) kāpums februāra beigās.

Interesanti, ka dienas griezumā sesiju skaits diez ko neatpaliek no lietotāju skaita, kamēr nedēļas un mēneša garumā sesiju skaits vairākkārtīgi pārsniedz lietotāju skaitu. Tas nozīmē to, ka lielākais vairums vāzētāju tomēr ir regulārie. Ja ne katru dienu, tad gana bieži. Dienā vienam braucējam ir ~2 sesijas, nedēļā – 5-6 sesijas, kamēr mēnesī to skaits vidēji ir 14.

Secinājumi? Paši domājiet ;) Es varu teikt, ka lietotāju skaits diezgan konsekventi aug gan ikdienas, gan nedēļas, gan mēneša griezumā. Ja mēnesī tie ir ~60k, bet pēdējo 10 mēnešu laikā bijuši pavisam 90k, tad lielākā daļa ir puslīdz regulārie lietotāji.

Pēc šīs relatīvi bōring lasāmvielas kā nākamo gaidām to, ko solīju sākumā – bildītes, grafikus un cipariņus par vāzes ziņojumiem. Tas gan varētu prasīt vairākus aizraujošas datu analītikas pārpildītus vakarus :)