http://feedproxy.google.com/~r/laacz/~3/M45HVlgjJqY/

http://laacz.lv/?p=9882

Kad runā par ģenialitāti un fiziku, parasti tā īsti nevienu citu kā Einšteinu nepiemin. Otra nianse ir, ka, pieminot Einšteinu, runā tikai par relativitātes teoriju, lai gan viņš aiz sevis atstāja daudz vairāk – kā viens, tā sadarbojoties ar citiem. Taču, protams, ar vienu pašu ekscentrisko un ģeniālo Einšteinu pasaulei nepietiktu. Ir vēl milzums ģēniju un lielāks milzums to, bez kuriem ģēnijiem daudz kas nebūtu sanācis.

Ja esi mācījies nu jau labu laiku populārajās (ja prasītu man – klapēt pusi ciet) humanitārajās iestādēs un par fiziku nezini absolūti neko. Ja ej normālā skolā, bet fizikā kaut kur mazliet esi pazudis. Ja vienkārši vēlies atkārtot to visu brīnišķīgā veidā no viena šāda ģēnija, lasi tālāk.

Ričards Fainmans. Nobela prēmijas laureāts (kopā ar vēl diviem zinātniekiem par pētījumiem kvantu kinētikā). Kad runā par kvantu aprēķiniem un mistisko kvantu skaitļošanu, jāpiemin Fainmans, jo tieši viņš ir idejas autors. Nanotehnoloģijas? Fainmans. Fainmana diagrammas?

Bet šoreiz runa nav par viņa sasniegumiem teorētiskajā fizikā. Savā laikā viņš kļuva par zinātnes sinonīmu ne tikai ASV un Lielbritānijā. Visa pasaule viņu zināja. Tas tāpēc, ka Fainmenam piemita rets talants – spēja ļoti saprotami paskaidrot jebko. Viņš bija autors vai līdzautors ļoti daudzām populārzinātniskām publikācijām un grāmatām, piedalījies milzumā raidījumu gan tv (kad tas parādījās:D) gan radio. Viņa atvērtās un arī specializētās lekcijas bija leģendāras. Fainmans bija cilvēks, kurš spēja viennozīmīgi pārliecināt, ka zinātne ir interesanta, aizraujoša un saprotama.

1983. gadā BBC uzražoja čupiņu ar īsām epizodītēm, kurās Fainmans (atcerieties – tajā laikā milzīgi populārs pat nezinātniskajās aprindās) stāsta par to, kāpēc gumija ir elastīga, kāpēc tenisa bumbiņa nespēj lēkāt mūžīgi, ko tu redzi, skatoties spogulī. Varbūt īsi un maz, bet lieliska ilustrācija iepriekšminētajam lietu skaidrošanas talantam. Savādāk kā “skaidro lietas” es nevaru pateikt. Fizika, fizika, bet pēkšņi lieliska etīde par sarežģīto pasauli un tanti Minniju, kas nonāca slimnīcā un to, ka citplanētietim varētu arī nebūt skaidrs – kāpēc. Brīnišķīgi. Skatoties šo ierakstu, mani pozitīvā nozīmē šokē tas, cik fantastiski labi viņš septiņas minūtes spēj pieturēties pie tā, ko ir izdomājis dažās sekundēs, šķietami pazūdot no sākotnējās tēmas tālēs zilajās, bet tad vienā setā atnākot atpakaļ. Katrs vārds, katrs teikums, katra tēze ir par tēmu.

Starp citu, vēl viens tāds populārais “zinātnes simbols” ir Karls Seigens (pareizi, ja?).