la_cumparsita

14 stundas neatslābstošas uzmanības un galu galā esmu apmierināta ar rezultātu. Protams, daudz vēl mācīties un zināt, tomēr pirmajai reizei ir labi.

Jā, arī to ISO lietu noskaidrojām - es ar kreiso aci skatos lodziņā, bet vajadzētu ar labo. Nu bet man tur ir tāda problēmiņa...

Agdies, es taču esmu cirslis!!!
Ar fotoaparātu viss ir labākajā kārtībā, mīļais lasa manuāli un labo manas kļudas.
Turklāt esmu oficiāli saņēmusi uzaicinājumu fotografēt kāzas un tagad es nekļūdīšos.
Tikai vēl nav skaidrs, kā man izdodas ar degunu ISO mainīt.

Daži tā arī nav tikuši tālāk par puķīšu un kukainīšu fotografēšanu.
Un daži vēl joprojām fotogrāfiju ar skaistu meiteni uzskata par labu...
Un tā jau gadiem.

Ak jel, ak jel, laikam man būs kāzas jāfotografē.
Pirmo reizi.

Jo vairāk neko nedara, jo grūtāk sevi piespiest kaut ko darīt.
Tas gan neattiecas uz darbu.
Iesēdusies siltajā migā un pīkst - te lietus, te slapš un auksts, un tagad kronis visam, vēl sniegs ar mīnusiem. Varētu tāpat kā Vilibaldis kaķis apvainoties par to visu.
Bet nē... jau tūliņ darīšu par spīti neērtībām un lūztošajiem auto. Jau sestdien būšu Ogrē. Un Binde tur būs! Wiiii! Viņš tāds maziņš un foršiņš! Un Rūķis tur būs - arī maziņš un biščiņ mazāk foršs. Un Tugaļevs un Kreiza un Ēriks. Ak... sestdiena :)

Un tagad jāiet uzdarināt ingvera - citrona cepumi.

Esmu tikusi pie Zenīta! Ar eksponometru! Un objektīvs! No 0,5m līdz bezgalībai!
Vēl tikai nav skaidrs, kā samērojas DIN un ISO, bet vakarā celšu no plauktiem vecās fotogrāmatas un tad jau...
Un melnbaltā filmiņa jau ledusskapī gaida...

Īstais rīts, lai ļautu vaļu sadomazohistiskajām tieksmēm. Tikai pūpolzari man vakar gadījās tādi nabadzīgāki, bet tas netraucē.

Un vēl taču izstāde, ko atklājām piegdienzvakarā.
Projekta mērķi tāpat nesapratu un necentos, bet iznākums ir visai interesants un lomogrāfisks.
Reku dažas   ( bildes )

Vai Rīga, ko skati savām acīm, ir tā pati, ko dien dienā skata citi rīdzenieki?

Kādus cilvēkus Tu sastopi ikdienā?

Kā tavas ikdienas gaitas ietekmē priekštatu par cilvēkiem no citiem sabiedrības slāņiem?

Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklējām atbildes šajā projektā.

26. martā plkst. 18:00 radošajā telpā „Tasty”, Martas ielā 1, tiks atklāta sociālās mākslas projekta „Pilsētas ikdiena mūsu maršrutos” izstāde, kuru organizē Britu padome Latvijā sadarbība ar radošo telpu „Tasty”.

Projekta „Pilsētas ikdiena mūsu maršrutos” ietvaros 25 cilvēki no dažādām Rīgas apkaimēm tika aicināti fiksēt vienas dienas gaitas jeb maršrutu, pierakstot un fotografējot galvenos pieturas punktus. Izstādē varēs apskatīt projekta dalībnieku dažādos maršrutus un tos raksturojošās fotogrāfijas, kā arī šo ikdienas maršrutu savīšanos Rīgas kartē.

Izstādes mērķis ir rosināt skatītāju aizdomāties, kā mūsu dzīves stils, vērtības un iespējas ietekmē mūsu ikdienas gaitas un kā vide, kurā dzīvojam un kurā konstruējam savu ikdienas maršrutu rada priekšstatu gan par pilsētu kopumā, gan par citiem. Izstādes ietvaros apskatītā tēma ir arī skatītāja iepazīstināšana ar pilsētvidei aktuālu tēmu „psiho-ģeogrāfija”, kas pēta ģeogrāfiskās vides ietekmi uz indivīda emocijām un uzvedību.  

VISAS IZSTĀDES TASTY RADOŠAJĀ TELPĀ APSKATĀMAS BEZ MAKSAS.

www.tastytelpa.lv

Beidzot tiku pie foparāta! Vienreizlietojamais! Ar vienu lēcu un vienu pogu.
Projekta mērķis gan man īsti skaidrs nav, bet piedalās dažādu profesiju pārstāvji un katrs fotografē savas dienas gaitas - visu, kas ienāk prātā. Un tas viss tikai 27 kadros. Un iznākums solās būt ļoti interesants, vēl jo vairāk tāpēc, ka 26. martā tiks atklāta šo bilžu izstāde.

Atkal garstāvoklis - esmu sajūsmā!

Šinī nedēļas nogalē atkal fotografēju un atkal saņēmos, apņēmos savākties un veltīt tam visam daudz vairāk uzmanības un laika. Sajūta par pareizajiem cilvēkiem un pareizo laiku.
Tiku pie bildes, ar ko draudziņos padižoties - tur man žagars un vīrietis pie kājām.
Atklāju - no datora ir pazudusi daļa bilžu. Jāsaraksta arī pārējās diskos un jāsāk jauna skaista fotodzīve - no nulles.

Un vēl - sen neviens fotogrāfs nav pavests un pamests.

Pārgurusi...un iestājusies fotoklubā.
Pasākums noderīgs un pilns ar šķībām, miglainām bildēm, bet tas nekas, vismaz kaut kāda motivācija parādījusies biežāk notraukt putekli fotoaparātam.

Šonakt ir pilnmēness? Ja?
Rūķis tāds jocīgs atkal paliek...

( brīdis Vatikānā )

Gadījās man nevilšus būt kādas izstādes atklāšanā - vispār jau atklāja divas izstādes. Varen smalks pasākums - ar pašu Čehijas vēstnieku priekšgalā. Runas nedzirdēju, bet pie pēdējām uzkodām gan tiku. Kaudze ar pazīstamiem fotogrāfiem un daži indivīdi, kuri regulāri apgrozās fotodarinātāju kompānijās. Pārējās smalkās personas palika man neatpazītas - galvenais taču fotogrāfijas. Izstāde tā - čahu preses fotogrāfijas, no tām fotogrāfiju sērijas, kā arī godalgotās 2008. gada fotogrāfijas. Ļoti baudāms pasākums izrādījās ar sēriju par 50-70 gadus vecu sieviešu baleta trupu, sēriju no olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm, spīdzinātu bērnu, kuriem nogriezts kāds loceklis (pārsvarā labā kāja), futbola komandu, modernajām vingrotājām un vēl un vēl...
Blakus izstādē daži porteti, ainavas...tā kā blāvi un pliekani šķita...
Nu ja, pēc izstādes kopā ar Bormanu braucām uz Maskačku ar ričukiem un pie dzelzceļa pārbrauktuves saminstinājos, jo palēnām tuvojās vilciens - garais, preču. Senču balss ierunājās vai... Zināmi gadījumi, kad kāds no maniem senčiem galus atdevis tieši uz dzelceļa sliedēm. Tā nu stāvu un baidos, kamēr izdomāju, ka Bormanam tak ilgi būs mani jāgaida, ja nesaņemšos - tai laikā sešas reizes būtu paspējusi tikt pāri. Bet nu tomēr sadūšojos un kamēr šķērsoju sliedes, vilciens sāk taurēt, man visi gali pa gaisu, gandrīz ka riteni gatava pamest un mesties skriet, bet tad paskatījos atpakaļ - pa lokomatīves logu līdz viduklim izkāries mašīnists māj man ar abām rokām un kā nojaušams traki smejās. Jautri viņam!

Nenodari pāri!

...arī fotogrāfija var būt ierocis.

smaidiet!

man nesanāk...

 

( mood )

( šūpoles )

( var arī tā... )

( tā, ja? )