la_cumparsita

Pārgurusi...un iestājusies fotoklubā.
Pasākums noderīgs un pilns ar šķībām, miglainām bildēm, bet tas nekas, vismaz kaut kāda motivācija parādījusies biežāk notraukt putekli fotoaparātam.

Šonakt ir pilnmēness? Ja?
Rūķis tāds jocīgs atkal paliek...

Šodien iznāca aprunāties ar Rūķi. Esmu patīkami pārsteigta.
Saturīgi parunājāmies!
Bez liekulības, bez nesaprotamiem vārdiem un frāzēm, bez atraidīta mīlnieka uzbraucieniem...
Daži, iespējams, mainās.

UPD : ā, nē, pēdējā Rūķa frāze man lika sākt šaubīties par tikko uzrakstīto. Laikam pārsteidzos ar secinājumiem.

Lai gan rīts pēc negulētās nakts nāca spirgts un možs, un labu dienu sološs, tad tagad tik vien kā ievīstīties siltā segā, nolīst stūrī un klusiņām pašņukstēt piedurknē. Pēkšņi milzīgi daudz sagāzies pār manu galvu, tik daudz visa tā, ko negribu zināt, bez kā zināšanas es varu dzīvot, man to nevajadzēja...
Un vēl Rūķa epopeja. Lai arī pirms brīža šķita, ka beidzot ar izrunāšanos ir nonākts līdz sakarīgam iznākumam, ka neviens nav dusmīgs un aizvainots, tad tagad ir skaidrs, ka tas viss bija vien mana kārtējā cenšanās uzspodrināt savu sirdsapziņu, bez vēlamā rezultāta un iedvesma viņam uz jauniem varoņdarbiem, bet nu jau ar kaudzi cietušo...
Necentīšos sevi attaisnot, ka tā gadījās un galu galā katrs kļūdās... Nu...kļūdās...bet taču ir jābūt kādai iespējai savu kļūdu labot!

Visu dienu sāp galva, it kā ar skrūvspīlēm deniņos skrūvētu. Pat mirkšķinot acis - sāp.
Zāles nedzeru, labāk vīnu.
Katrs īsziņas pīkstiens ir kā skrūves vītnes apgrieziens.
Rūķis ir atgriezies...

Show will go on

Rūķis pilnīgi nopietni tagad ir pieteicis karu, sliktākajā gadījumā izvešanu no pacietības, bombardējot ar īsziņām arī cilvēku necienošā laikā - naktī. Savu trumpi pret viņu izspēlēju visā krāšņumā, bet panācu tik vien to, ka tagad viņš draud ar gaidīšanu pie mājas vakarā. Apžēliņ, varētu gan domāt, ka man no tā būs mazāk vienalga...

vilibaldis , izskatās, ka es ilgi vēl pieminēšu Tavu nevarēšanu būt par stipro aizmuguri pasākumā.

Sāku pieminēt jau tagad - pirms pasākuma...

Sāk mākt aizdoma, ka varētu nejauki mākoņi savilkties pār manu galvu...
Šķiet, Rūķim tomēr prātiņš par īsu, lai saprastu, kāpēc viss ir pareizi, kā ir...un tā ir jābūt, tā ir jāpaliek. Vien atliek cerēt, ka vētra nesavilksies, un ja savilksies, tad tā nebūs pārāk sāpīga - viņam...
Manas lietas ir vienkāršas - vēl viens pagrieziens uz papēža un soļot tālāk.

Galīgi nekādos rāmjos es neesot ieliekama - lūk, tagad esmu sapostījusi visu scenāriju, jo vajadzēja skumji un, vēlams, lūdzoši raudzīties aizvainotā mugurā un varbūt parunāt kaut ko par piedošanu... Un mans sen skaidri (vismaz pašai) izklāstītais viedoklītis, protams, netiek ņemts vērā...jo tas taču bija tiiik sen! Nu labi, nav ko ņemties, galu galā - vienreiz pateicu OFF, un ja kaut kas nav saprotams, tad tā vairs nav mana problēma - vismaz man patīk tā domāt...

Bet toties guļamistabā smuko sienu uzmargoju vēl smukāku.
...ka pavest kādu...

Rūķis ļauno, ļauno mani kreņķējoties ir izmetis no savu draugu pulciņa.
Lūk, tagad vairs nedraudzēsies, jo nelaidu savā smilškastē...
Nez, kā lai tagad to pārdzīvoju?

%^&*^ bērnudārzs...

Joki, ir un paliek joki, kamēr visi saprot, ka tie ir joki...un spēlē spēlītes pēc iepriekš norunātiem noteikumiem.
Bet nu šis jau sāk palikt pa nopietno - saprast, ka vīrišķim prātiņš iestādīts neīstajā vietā.
Rūķis pasācis terora akciju pret mani un piedevām vēl uzvedas kā mazs aizvainots bērns. Ar bērnu vēl zin, ko darīt, bet ko iesākt ar tādu?
Jāatdabūn no jamā grāmatas un līdz tam laikam jāiemācās sulīgi, pārliecinoši lamāties - pagaidām man tas šķiet vienīgais variants, kā tikt vaļā, jo saturīga un saudzīga runāšana šeit nav saprotama...

ak, jā un vēl mana vizualizācija par satrakojušos, neganti spiedzošu rūķi - kā tāds maziņš un nikns domā, ka ālējas...

Nakc sabāršanās ar Rūķi.
Kaut ko grib, pats nezin, ko...
un sūdzās, ka viņu nesaprot.

Rūķu kurpes - zempapēžu apavi, īpaši piemēroti randiņiem ar maza auguma vīriešiem.

Pirc pasākuma bilance:
- daudz prieka;
- daudz pļāpu;
- daudz smieklu;
- daudz šampanieša;
- apskāvieni, bučas, komplimenti - vairumā;
- daudz jauniepazītu, feinu cilvēku;
- pazudušas auto bremzes;
- pavests Rūķis.

...un es vēl gribēju neiet...