Galīgi nekādos rāmjos es neesot ieliekama - lūk, tagad esmu sapostījusi visu scenāriju, jo vajadzēja skumji un, vēlams, lūdzoši raudzīties aizvainotā mugurā un varbūt parunāt kaut ko par piedošanu... Un mans sen skaidri (vismaz pašai) izklāstītais viedoklītis, protams, netiek ņemts vērā...jo tas taču bija tiiik sen! Nu labi, nav ko ņemties, galu galā - vienreiz pateicu OFF, un ja kaut kas nav saprotams, tad tā vairs nav mana problēma - vismaz man patīk tā domāt...
Bet toties guļamistabā smuko sienu uzmargoju vēl smukāku.
...ka pavest kādu...